‘Gadsimta lielākā andele’: ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums  (88)

Šīs nebūs pārmaiņas tikai lielajiem korporatīvajiem uzņēmumiem - izmaiņas jutīs arī iedzīvotāji - Eiropieši varēs pirkt par lētākām cenām ASV medikamentus, bet ASV piekļūs lētākajam Eiropas auto tirgum. Taču ne visi ir apmierināti ar šo līgumu, kuram, pēc Eiropas Komisijas  (EK) datiem, plānots palielināt ES ekonomiku par 0,5%.  EK lēš, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai papildus gadā dos 119 miljardus eiro (83,6 miljardus latu), bet ASV ekonomikai - 95 miljardus eiro (66,7 miljardus latu).

Konkrēti līguma noslēgšanas termiņi gan vēl nav noteikti, abas puses cer brīvās tirdzniecības līgumu parakstīt līdz gada beigām. Ārzemju analītiķi gan šaubās, vai jau šogad līgumu izdosies  parakstīt, jo esot pārāk daudz „strīdīgo" aspektu.  Eiropas lauksaimniekiem ir savas pretenzijas, kā arī Francijas kultūras jomas pārstāvji signalizē par iespējamajiem riskiem, ar ko Eiropai var nākties saskarties pēc šī līguma parakstīšanas.

Portāls „Delfi" piedāvā ieskatu būtiskākajos aspektos, kas šobrīd ir aktuāli saistībā ar gaidāmo līgumu.

Francija kategoriski atsakās mīkstināt savu līdzšinējo nacionālās kultūras aizsardzības politiku. Šobrīd Francijas televīzijas kanāliem uzlikts par pienākumu 40% raidlaika atvēlēt pašu mājās ražotiem raidījumiem un filmām, bet vēl 20% - citu Eiropas valstu ražojumiem. Līdz ar to Holivudas produkcija un ASV televīzijas ziepju operas var pretendēt tikai uz daļu no atlikušajiem 40%.

Ja šis līgums pašreizējā redakcijā tiktu noslēgts, tad šos procentus nāktos mainīt.

Francija, kuru atbalsta arī Itālija, uzsver, ka jaunais līgums var pamatīgi apdraudēt visu Eiropas kino industriju un nacionālo identitāti, jo būšot grūti izturēt konkurenci ar Holivudas produkciju.

Pašlaik Eiropas produkcijas aizsardzību nodrošina ES likumdošana, kas sabiedriskajām televīzijām par pienākumu uzliek konkrētu raidlaika procentu atvēlēt tikai Eiropā ražotām filmām un raidījumiem.

Arī kino apmeklētājiem Francijā par katru iegādāto biļeti nākas maksāt nodevu, kuras mērķis ir sniegt atbalstu Francijas kinoindustrijai, un daudzi ir pārliecināti, ka bez šāda atbalsta tā nespētu izturēt Holivudas konkurenci. Nav skaidrības vai arī šo nodevu nenāktos mainīt.

ES tirdzniecības ministri ir panākuši vienošanos par sarunām ar ASV, daļēji pieņemot Francijas prasību izslēgt no iecerētā brīvās tirdzniecības līguma audiovizuālo sektoru.

Tomēr EK joprojām saglabātas tiesības sarunu gaitā ierosināt "jebkuru jautājumu", ja tā to atzīs par nepieciešamu.

Bēguļojošais ASV izlūkdienesta bijušais darbinieks Edvards Snoudens, kurš patlaban nav tiesīgs atstāt Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, ir būtiska figūra arī runājot par ASV un ES tirdzniecības līgumu.

Snoudens nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Mediji ziņo, ka ASV bija spiegojušas arī ES institūcijās.

Jūlija sākumā ES līderi tikās aiz slēgtām durvīm, lai analizētu, kādu ietekmi šis skandāls atstās uz gaidāmo līgumu. Asa reakcija gan nesekoja, proti, EK pārstāve Pija Ārenkilde-Hansena minēja: "EK uzskata, ka notikušajam nevajadzētu ietekmēt ES un ASV sarunu sākumu par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu. Tomēr vēlamies norādīt, ka šo visaptverošo un ambiciozo sarunu izdošanās gadījumā ir jābūt uzticībai, atklātībai un skaidrībai sarunu partneru starpā".

Analītiķi uzskata, ka, lai gan skandāls sacēla pamatīgu politisko spriedzi, runājot par ASV un ES līgumu, tas ekonomiku galu galā neietekmēšot.

Tāpat par sarežģītiem jautājumiem, par ko līguma noslēgšanas laikā pusēm būs jāpanāk vienošanās, ir uzskatāmi ģenētiski modificētās pārtikas (ĢMP) izmantošana un  lauksaimniecības subsīdijas.

Eiropa pārmet ASV pārlieku nekontrolētu ĢMP izmantošanu un tādēļ tā vairākkārt ierobežojusi ASV importu. Uz to ASV atbildējusi, ierobežojot dažādu liellopu sērgu dēļ ierobežojot importu no ES.

Tāpat nav skaidrs vai ASV spēs piekāpties Francijai jautājumā par vienotajiem vīnu un šampanieša klasifikācijas noteikumiem.  Francija, piemēram, aizvien uzskata, ka vienīgais šampanietis, kas klasificējas kā oriģināls, var nākt tikai no Šampaņas reģiona. Pret to gan iebilst ne tikai tirgotāji ASV.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete publiskajā telpā uzsvērusi, ka „Lauksaimniecība kā nozare nebūtu jāiekļauj šajās sarunās, jo gan ES, gan ASV šī nozare tiek pamatīgi subsidēta un panākt vienošanos būs ļoti sarežģīti. Bez tam, ASV ir atļauta ĢMO lauksaimniecības kultūru audzēšana kā lopbarības, tā pārtikas vajadzībām. Lielākajā daļā ES valstu sabiedrība noraida ĢMO. Arī Latvijā 101 pašvaldība ir paziņojušas, ka to teritorija ir brīva no ĢMO. Ir skaidrs, ka ES nepiekritīs dramatiskām izmaiņām, tādēļ šis sarunu punkts var aizkavēt sarunu veiksmīgu noslēgšanu. Mēs visi apzināmies, ka brīvās tirdzniecības līgumam ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk".

Savs skaidrojums par to, ko šis līgums nozīmēs tieši Latvijas ekonomikai, ir Ekonomikas ministrijai (EM). EM portālam „Delfi" sacīja: "Lai arī ES-ASV brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas sarunas vēl ir tikai sākuma posmā, Latvija cer, ka gaidāmais brīvās tirdzniecības līgums pastiprinās jau vēsturiski ciešās tirdzniecības saites ar ASV".

Latvija arī cer, ka sarunu rezultātā izdosies noslēgt padziļinātu, visaptverošu un ambiciozu tirdzniecības un investīciju līgumu.

Ņemot vērā, ka starp ES un ASV piemērotie vidējie importa tarifi ir salīdzinoši zemi (4,8% ASV un 6,7% ES), Latvijas uzņēmumu lielākais ieguvums ir sagaidāms tieši no ne-tarifu barjeru samazināšanas, īpaši jau tādās nozarēs kā farmācija, pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība un citas.

Tāpat no šāda līguma noslēgšanas iegūtu ne tikai tie uzņēmumi, kuri tieši eksportē uz ASV, bet arī uzņēmumi, kas ražo un piegādā izejmateriālus un komponentes citiem ES uzņēmumiem, kas tālāk gatavo produkciju eksportē uz ASV, skaidroja ministrijas pārstāvji.

Latvijas kopējais tirdzniecības apgrozījums ar ASV 2012. gadā bija 352 miljoni eiro (247,4 miljoni latu), ierindojot ASV sestajā vietā mūsu valstij svarīgāko tirdzniecības partneru starpā ārpus ES.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz ASV ir pārtikas produkti, galvenokārt (alkoholiskie dzērieni, zivju konservi, šokolāde, u.c.), telefonu aparāti un to daļas, stikla šķiedra, sintētisko pavedienu dzija, kokmateriāli, t.sk. koka mēbeles, iespiedmašīnu daļas, optiskās šķiedras u.c., savukārt galvenās importa preces no ASV - turboreaktīvie dzinēji, lidmašīnu vai helikopteru daļas, traktori, mašīnas lauksaimniecības kultu novākšanai, trikotāžas izstrādājumi.

Gatavojoties gaidāmajām sarunām par Eiropas Savienības - ASV tirdzniecības līgumu, 2012.gadā Ekonomikas ministrija jau aicināja komersantus informēt par galvenajiem sarežģījumiem, ar ko tie ir saskārušies vai saskaras tirdzniecībā ar ASV.

Aptaujā vairākums uzņēmēju atzina ASV kā vienu no svarīgākajiem eksporta tirgiem ārpus ES, vienlaikus norādot uz galvenajiem šķēršļiem - netarifu barjerām.

Saskaņā ar komersantu (biežāk no kokapstrādes, farmācijas nozares) sniegto informāciju, sarežģījumus tirdzniecībai ar ASV rada atšķirīgi standarti un tehniskie noteikumi, ieskaitot apgrūtinošas atbilstības novērtēšanas prasības (tehniskā testēšana un sertifikācija), kā arī sanitārie un fitosanitārie pasākumi.

Tāpat komersanti ir minējuši pārmērīgas muitas procedūras, kā arī ievedmuitu noteiktām produktu grupām (piemēram, piena un konditorejas izstrādājumi).