Grieķiju nedrīkstēja uzņemt eirozonā 2001.gadā, pārliecināta Vācijas kanclere Angela Merķele, vēsta ārvalstu masu mediji.
Otrdien Rendsburgā, tiekoties ar vēlētājiem, viņa paudusi, ka toreizējais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders pieļāvis Grieķijas iestāšanos eirozonā un tādā veidā vājinājis Stabilitātes paktu.
Viņasprāt, šī Šrēdera kļūda kļuvusi par pašreizējo problēmu sakni, vēsta aģentūra "Bloomberg". Aģentūra atzīmē, ka šādā veidā Merkele priekšvēlēšanu laikā daļēji "nogrūž" vainu par eirozonas parādu krīzi uz savu priekšgājēju valsts vadītāja amatā, konkurējošās sociāldemokrātiskās partijas vadītāju Šrēderu.
Saskaņā ar aptaujas datiem Merkeles pārstāvēto Kristīgo demokrātu bloku atbalsta 41% vēlētāju, bet viņu koalīcijas partnerus Brīvos demokrātus – 5%. Parlamenta vēlēšanas paredzētas 22.septembri, un laikraksts "Stern" prognozē, ka ar 46% vēlētāju atbalstu Merkelei pietiks, lai saglabātu varu.
Sociāldemokrātus savukārt atbalsta 22% vēlētāju, bet Zaļo partiju – 11%.
Londonas "Berenberg" bankas ekonomists Holgers Šmidings aģentūrai "Bloomerg" paudis, ka neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma, Vācijas politika eirozonā nemainīsies.
Jau ziņots, ka Grieķija nonākusi finanšu grūtībās, tā ir viena no valstīm, kuru vissmagāk skāra pasaules ekonomiskā krīze. 2009.gadā Grieķijas ekonomika piedzīvoja recesiju, tā iedzīvojās dziļos parādos un zaudēja investoru uzticību, kas sadārdzināja aizņemšanās izmaksas. 2010.gadā Grieķija pirmo reizi lūdza starptautisko aizdevumu, lai izvairītos no valsts defolta.
2010.gadā Grieķijai tika piešķirts 110 miljardu eiro (77 miljardu latu), bet 2012.gadā - 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) starptautiskais aizdevums. Šonedēļ izskanējis, ka Grieķijai nepieciešami vēl desmit miljardi eiro.
Valsts iekšzemes kopprodukts 2012.gadā samazinājās par 6,4 % un Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka 2013.gadā tas samazināsies vēl par 4,4 %. Valsts aizvien atrodas recesijā, ko pastiprina starptautisko aizdevēju nosacījumi, kas valstij kavē veikt izaugsmes pasākumus.
Apmaiņā pret starptautisko palīdzību valstij jāīsteno stingra fiskāla un taupības politika, kas izraisa iedzīvotāju neapmierinātību un protestus.
