Foto: Reuters/Scanpix
Grieķijas premjeram Aleksim Cipram ("Syriza") janvāra beigās svinot viņa vadītās valdības viena gada jubileju, asās diskusijas par starptautisko aizdevēju rekomendēto reformu procesu nebūt nav mazinājušās. Visgrūtākais lēmums šobrīd skar pensiju sistēmu, raksta "Bloomberg".

Vēstīts, ka pensiju sistēmas maiņa ir viena no reformām, kuru Grieķijas valdība piekrita izpildīt apmaiņā pret trešo glābšanas programmu 86 miljardu eiro apmērā.

Starptautiskie aizdevēji pērn vasarā apstiprināja iespaidīgo finanšu programmu, bet, runājot par sociālo sistēmu, Atēnas piekrita, ka pensionēšanās vecums līdz 2020. gadam tiks paaugstināts līdz 67 gadiem, kamēr atbalsts nabadzīgākajiem pensionāriem tiks pārtraukts līdz 2019. gada beigām.

Pašreiz valsts pensionāri saņem vidēji 850 eiro mēnesī, bet pēc reformu īstenošanas to vidējais apmērs varētu sarukt pat vairāk nekā par 30%.

Tikmēr valsts garantētās minimālās pensijas tiktu samazinātas par pusi – līdz 384 eiro, bet pārējā pensijas daļa būtu atkarīga no personas ienākumiem un no tā, cik gadus ir veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Pensionāri un zemnieki izgājuši ielās, protestējot pret reformu plānu, bet Cipra vadītajā koalīcijā izveidojusies opozīcija, kura nevēlas aizdevējiem solīto pildīt. Tikmēr pats Ciprs ir pārliecināts, ka balsis parlamentā pietiks, lai pensiju sistēmas likumprojektu īstenotu.

Foto: AFP/Scanpix

Nedēļas nogalē, atzīmējot gada jubileju kopš uzvaras vēlēšanās, Ciprs sacīja: "Dilemma ir par iespēju vai nu reformēt sistēmu vai ļaut tai sabrukt. Reformai jāturpina savs ceļš, tas ir nepieciešams," sacījis premjers.

Ņemot vērā Cipra optimismu, starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor's" (S&P) paaugstinājusi Grieķijas kredītreitingu, tostarp piebilstot, ka sagaida no pēdējās aizdevumu programmas nosacījumu izpildi.

S&P valsts kredītreitingu paaugstināja par vienu pakāpi no "CCC+" uz "B-".

Ziņots, ka Grieķija un aizdevēji pērn jūlijā vienojās par trīs gadu finansiālās palīdzības programmu 86 miljardu eiro apmērā, kas to paglāba no maksātnespējas un haotiskas aiziešanas no eiro zonas, tomēr aizdevēji pieprasīja stingras reformas apmaiņā pret aizdevuma daļu izmaksu. Reformu ietvaros Grieķija kapitalizējusi valsts lielākās bankas.

Pirmo aizdevuma maksājumu no trešās finanšu programmas Grieķija saņēma pērn augustā, bet otro - novembrī. Abās reizēs valsts pieņēma nepopulāras reformas, lai saņemtu maksājuma daļas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!