Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pirmdien izslēdza iespēju, ka Grieķija varētu lūgt finansiālu palīdzību Krievijai.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Maskava varētu apsvērt iespēju sniegt finansiālo palīdzību Grieķijai, ja Atēnas to lūgs.
Ciprs pirmdien kārtējo reizi uzsvēra, ka Grieķijas jaunā valdība centīsies panākt, lai tiktu pārskatītas līdzšinējās Grieķijas glābšanas programmas vienošanās.
Ciprs kopā ar Grieķijas jauno finanšu ministru Jani Varufaki šonedēļ iecerējis apmeklēt vairākas Eiropas valstu galvaspilsētas, cenšoties panākt atbalstu Grieķijas nostājai.
Lai gan piektdien Varufakis paziņoja, ka Grieķija atsakās sadarboties ar starptautiskajiem aizdevējiem - Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu - un ievērot valsts glābšanas programmas nosacījumus.
Šonedēļ gan izskatās, ka Grieķija kļuvusi pielaidīgāka, un amatpersonu jaunākie izteikumi liecina, ka vienošanās par pašreizējo programmu joprojām ir iespējama.
"Mums ir nozīmīgas sarunas ar mūsu partneriem Eiropā un tiem, kas mums ir aizdevuši. Mums ir saistības pret viņiem," savā pirmajā ārvalstu vizītē Kiprā paziņoja Ciprs.
"Šobrīd citu domu nav," viņš uzsvēra, atbildot uz jautājumu, vai Grieķija gatavojas lūgt finansiālu palīdzību Krievijai.
Otrdien Ciprs gatavojas apmeklēt Itāliju, bet trešdien viņam paredzēta vizīte Francijā.
Tāpat Ciprs pirmdien izteicās, ka parādu krīze ir visas Eiropas problēma.
"Krīze ir Eiropā, ne tikai Grieķijā un Kiprā. Eiropai ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai atgrieztos uz izaugsmes ceļa," viņš uzsvēra.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA.
Saspīlējot valsts attiecības ar Eiropas Savienību (ES), Grieķijas jaunā valdība paziņoja par radikālu valsts glābšanas programmas pārskatīšanu, solot atcelt vairākus desmitus privatizāciju darījumu, par kuriem vienošanos ar kreditoriem panāca iepriekšējā valdība.
Tāpat valdība paziņoja, ka atcels kreditoriem paustos svarīgākos budžeta solījumus, atjaunos minimālo algu līdz pirmskrīzes līmenim un darbā pieņems vairākus tūkstošus atlaisto valsts ierēdņu.
