Foto: Shutterstock
Bankas konta atvēršana ārvalstīs nereti ir visai piņķerīgs un laikietilpīgs process, secinājis viens no startapa 'Monese' dibinātājiem – igaunis Noriss Kopels, kura vadītais jaunuzņēmums piedāvā klientiem, izmantojot viedtelefonu, atvērt bankas kontu vien pāris minūtēs.

'Monese' pie klientiem nonāca 2015. gadā. Tagad to lieto gandrīz 100 tūkstoši cilvēku 35 valstīs un jau pavisam drīz, ieguldot vairākus miljonus ASV dolāru, startaps plāno iekarot plašākus tirgus, sarunā ar portālu "Delfi" Tallinā pastāstīja Kopels.

Pēdējā investīciju kārtā "Monese" piesaistījis 10 miljonus ASV dolāru (8,9 miljonus eiro) un Kopels norāda: "Mēs investēsim visu naudu, kas mums ir. Tā būs ģeogrāfiska izplešanās, mēs ieiesim jaunos tirgos, teritorijās." Nolūkotos tirgus Kopels pagaidām neatklāj, vien uzsver, ka tuvāko nedēļu laikā gaidāms svarīgs paziņojums. Saskaņā ar viņa aplēsēm līdz gada beigām "Monese" lietos jau vairāki simti tūkstošu cilvēku.

"Monese" piedāvā privātpersonām izveidot bankas kontu, kura valūta ir Lielbritānijas Sterliņu mārciņa. Lai atvērtu kontu, potenciālajam klientam nav nepieciešama nedz pastāvīga adrese, nedz kredītvēsture Lielbritānijā.

Bankas konts pāris klikšķu attālumā

Kopels stāsta, ka ideja par šādu pakalpojumu viņam radusies 2013. gadā no paša pieredzētā, kad, esot ārzemēs, uz savas ādas izjutis, ka ātra konta atvēršana ir teju neiespējamā misija.

"Ieceļotājiem visbiežāk šeit nav kredītvēstures un vietējās adreses, tādēļ viņi tiek pilnībā izslēgti no banku pakalpojumiem. Bieži vien nākas gaidīt divus līdz sešus mēnešus līdz reālai konta atvēršanai. Aptuveni 30% cilvēku ieiet bankā un no tās iznāk bez konta. Mēs fokusējamies uz šiem 30%," stāsta uzņēmuma līdzdibinātājs. Viņš skaidro, ka tieši koncentrēšanās uz ļoti specifisku iedzīvotāju grupu, ir iemesls, kādēļ šobrīd startapam nav daudz konkurentu.

Kā uzsver Kopels, "Monese" spēks ir spējā izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai ātri un vienlaikus rūpīgi pārbaudītu klientu identitāti. Tā kā pieteikšanās bankas kontam notiek attālināti, lietotājam ir jāuzņem fotogrāfija, kurā redzams personu apliecinošs dokuments un fotogrāfija, kurā redzams viņš pats, kā arī jāatbild uz aplikācijas uzdotajiem jautājumiem.

Kopels stāsta, ka daudzi "Monese" klienti izvēlas to lietot kā savu galveno bankas kontu – tajā ieskaita algas un izmanto to dažādu maksājumu veikšanai. "Monese" piedāvā arī bezkontakta norēķinu kartes.

Attīstības virzienu daudz

Pagaidām startaps nepiedāvā citus ierastos banku pakalpojumus, piemēram, neizsniedz aizdevumus, taču jaunuzņēmuma vadītājs neizslēdz, ka nākotnē arī šādi pakalpojumi varētu tikt iekļauti "Monese" portfelī. "Ja mēs vēlamies spēlēt nozīmīgu lomu klientu dzīvēs, tad vienkārši būt par bankas kontu – ar to nebūs gana. Ir jāpiedāvā vēl kaut kas," pauž Kopels, piebilstot, ka, visticamāk, arī kreditēšana nenotiktu tā, kā to dara bankas.

Tāpat viņš atklāj, ka nākotnē "Monese" varētu būt pieejams arī juridiskajiem klientiem. Kopels uzsver, ka arī mazie uzņēmēji saskaras ar līdzīgām problēmām kā privātpersonas: "Ja tas ir viena, divu cilvēka uzņēmums – mazs bizness –, tad banka veiks gluži tādas pat pārbaudes kā privātpersonām, līdz ar to arī problēma ir gluži tā pati."

Taujāts par to, vai bija sarežģīti pārliecināt investorus ieguldīt "Monese", Kopels atbild noraidoši, sakot, ka investori, kuri startapā ieguldīja tā pirmajos darbības gados, paši saskārušies ar grūtībām atvērt bankas kontus ārvalstīs, līdz ar to viņiem bijis skaidrs, ka problēma, ko "Monese" risina, patiešām eksistē. "Sarežģītāk izskaidrot to, ko mēs darām, ir šeit Igaunijā, tāpēc, ka šeit un droši vien arī Latvijā ir ļoti daudz banku un visiem tās ir pieejamas, līdz ar to nav problēmu. To, ka ir kāda problēma, tu sapratīsi tikai tad, kad dosies uz ārvalstīm, kur tev viss jāsāk no nulles," skaidro Kopels.

Vaicāts, kad "Monese" sāks ienest pirmo peļņu, jaunuzņēmuma vadītājs, uzsver, ka jebkuras prognozes būtu liela spekulācija, un piebilst: "Ja mēs neturpinātu milzīgo izaugsmi, mēs kļūtu pelnoši jau nākamā gada sākumā. Taču, ja turpināsim investēt, tas mums prasīs vēl vismaz pāris gadus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!