Kāds ES diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka novembrī varētu tikt sasaukts 27 ES valstu un valdību vadītāju ārkārtas samits.
"Jautājums ir, kad [konkrēti] par to tiks paziņots," teica ES amatpersona.
"Protams, pašlaik [par ES ilgtermiņa budžetu] notiek intensīvas sarunas, taču ir skaidrs, ka ES budžets šim periodam [2014.-2020.gadam] būs ārkārtīgi aktuāls jautājums," piebilda diplomāts.
Arī kādas ES valsts amatpersona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, atzina, ka "pastāv 90% varbūtība, ka novembrī tiks noorganizēts ārkārtas samits par [ES] finanšu perspektīvu", ar to domājot septiņu gadu budžetu, kas aptver laika posmu no 2014. līdz 2020.gadam.
Neviens no avotiem nevarēja atbildēt uz AFP jautājumu, kad konkrēti varētu notikt šis samits.
Pirms iespējamā novembra samita ES līderi pulcēsies uz samitu 18.-19.oktobrī, un ir gaidāms, ka šajā samitā uzmanības centrā būs palīdzība Grieķijai un Spānijai.
Iepriekš starp Eiropas Komisiju un ES valstīm ir bijuši asi ķīviņi par bloka budžetu, taču vēlāk izdevās panākt kompromisa risinājumus.
Dziļas domstarpības valda arī starp pašām dalībvalstīm - lielo valstu bloks ar Franciju priekšgalā neatkāpjas no viedokļa, ka ES budžeta tēriņi lauksaimniecības atbalstam ir neaizskarami, savukārt ES valstu grupa ar Poliju priekšgalā uzskata, ka ir augstā līmenī jāsaglabā tā dēvētais kohēzijas finansējums jeb investīcijas nabadzīgākos bloka reģionos.
Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika prasa 80% no ES budžeta kopējiem izdevumiem.
Pašlaik rit sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.‒2020.gadam, kuras paredzēts pabeigt šāgada beigās.
Lielās ES valstis, kas ir lielākās iemaksu veicējas bloka budžetā, ir pieprasījušas šajā periodā tēriņu samazinājumu par 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu). Par to ir saniknotas trūcīgākās bloka zemes Austrumeiropā, tostarp Latvija, kuras paziņojušas, ka tik krass tēriņu samazinājums vēl vairāk padziļinās labklājības plaisu, kāda valda starp vecajām un jaunajām ES zemēm.
Latvija kopā ar Bulgāriju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju ir izveidojusi tā dēvēto Kohēzijas draugu grupu, kas iestājas par spēcīgu kohēzijas politiku, norādot, ka tas ir viens no būtiskiem ekonomiskās izaugsmes stimuliem, nodarbinātības un investīciju veicināšanas instrumentiem.
Latvijas prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam ir pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.