Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji ceturtdien samita pirmajā dienā Briselē vienojušies par tā dēvēto ES izaugsmes paktu 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) vērtībā, tomēr tā galīgo apstiprināšanu kavē Itālijas un Spānijas prasība partneriem nekavējoties cīnīties ar faktoriem, kas rada ārpustirgus spiedienu uz to ekonomikām.
Negaidīti Itālijas premjerministrs Mario Monti un viņa Spānijas kolēģis Mariano Rahojs apvienoja spēkus, uzstājot, ka izaugsmes pakta, kura nolūks ir stimulēt ekonomiku, ieviešana ir jāsasaista ar tūlītējiem pasākumiem pieaugošo aizņemšanās izmaksu samazināšanai.
"Ir divas valstis, kas ļoti vēlas nodrošināt, ka ir vienošanās par ilgtermiņa pasākumiem un īstermiņa pasākumiem," ES prezidents Hermans van Rompejs teica preses konferencē pēc samita pirmajām septiņām sarunu stundām.
"Neteiktu, ka tā ir bloķēšana, diskusijas turpinās," viņš piebilda pēc tam, kad paziņoja par to, ka 27 bloka dalībvalstu līderi ir vienojušies par 120 miljardu eiro vērtiem izaugsmi veicinošiem pasākumiem, tomēr uzsverot, ka galīgā vienošanās vēl nav panākta.
Kāds ES diplomāts žurnālistiem atklāja, ka "Itālija un Spānija paktu ir saņēmušas par ķīlnieku".
Itālijas un Spānijas iebildumi bija iemesls, kādēļ desmit ES valstu līderi, kuru pārstāvētās valstis nav eiro zonā, neilgi pēc pusnakts devās uz savām viesnīcām, bet viņi kolēģi no 17 eiro zonas valstīm turpināja diskutēt, lai piektdien sarunas atsāktos pilnā ES līmenī.
"Mēs to atbalstām, tas ir nepieciešamas, bet tas nav steidzams," par izaugsmes paktu teica kāda Spānijas amatpersona, piebilstot, ka "steidzama un daudz svarīgāka mums ir parādu ilgtspēja".
Francijas prezidents Fransuā Olands teica, ka Monti un Rahojs bija jau iepriekš brīdinājuši par savām pozīcijām, tomēr abi līderi izaugsmes paktu atbalstīja, kad pagājušajā nedēļā Romā tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
"Es viņu saprotu. Viņi nevar piekrist daļēji, viņi vēlas vispusīgu vienošanos, jo stabilitātes pasākumiem ir jābūt viņu prioritātei," Olands teica žurnālistiem, uzsverot, ka "mums ir nepieciešams, lai Itālija un Spānija spētu aizņemties ar zemākām likmēm, jo tas dos atvieglojumu eiro zonai".
Savukārt Merkele atcēla iepriekš paredzēto preses konferenci.
Sākotnēji tika plānots, ka eiro zonas līderi diskutēs par Spānijas un Itālijas prasībām piektdien pie pusdienu galda, tomēr Olands norādīja, ka risinājumu atrast tiks mēģināts rīta sarunu laikā.
Investori nosaka arvien augstākas procentu likmes aizdevumiem Romai un Madridei, bet Monti un Rohojs vēlas, lai eiro zonas glābšanas fonds iegādājas šo valstu obligācijas, tādējādi samazinot to aizņemšanās likmes.
Tomēr ES lielākās ekonomikas Vācijas kanclere Merkele pret šādu ideju ir atturīga, uzsverot, ka Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) investīcijas ir jāsaņem vien kopā ar reformām, ko veic tās saņēmusī valsts.
Rahojs brīdināja, ka Spānija ilgstoši nespēs sevi finansēt, ja tai būs jāturpina maksāt pašreizējās augstās likmes par aizņēmumiem finanšu tirgos, un svarīgākajām valsts institūcijām var sākt aptrūkties naudas.
Neilgi pirms samita Itālijai bija jāmaksā lielākas procentu likmes nekā iepriekš par tās piecu un desmit gadu obligācijām, pēc kā Beļģijas premjers Elio di Rupo brīdināja, ka "būs domino efekts visā Eiropā. Mums ir nepieciešami tūlītēji ārkārtas pasākumi".
Plānots, ka divu dienu samitā ES līderi apspriedīs iespējas pārvarēt parādu krīzi un reformēt eiro zonu, lai novērstu šādu krīžu atkārtošanos.
Sanāksmē tiks padziļināti pārrunāti ekonomikas politikas jautājumi – izaugsme, investīcijas, nodarbinātība – un pirmo reizi valstu un valdību vadītāju līmenī – jaunais ES daudzgadu budžets.
Sanāksmē plānots vienoties par izaugsmi veicinošām aktivitātes gan dalībvalstu nacionālajā līmenī, gan arī ES līmenī īstermiņā un vidējā termiņā. Īpaša uzmanība tiks veltīta jauniešu nodarbinātībai.
Latviju samitā pārstāv Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.