Eiropas nozīmīgākajos akciju tirgos pirmdien izcēlies akciju izpārdošanas vilnis, reaģējot uz politisko haosu Itālijā, kādu izraisījis Itālijas premjerministra Mario Monti paziņojums, ka viņš ir nolēmis atkāpties no amata, jo ir zaudējis parlamenta vairākuma atbalstu, kā arī ekspremjera Silvio Berluskoni plāns nākamgad atkal kandidēt uz premjera amatu.
Milānas biržas indekss "FTSE Mib" kritās par 3,38%, savukārt politiskās nenoteiktības apstākļos Itālijas aizņemšanās izmaksas krasi cēlās. Madrides biržas indekss "IBEX 35" zaudēja 1,44%, un to akciju cenu kritumu veicināja arī parādos nonākušās Spānijas obligāciju ienesīguma kāpums. Londonas biržas indekss "FTSE 100" saruka par 0,23%, Frankfurtes biržas indekss "DAX 30" - par 0,47% un Parīzes biržas indekss - par 0,60%.
"Līdzās dramatiskajiem notikumiem, kādi pēdējā laikā risinājušies Spānijā un Grieķijā, šodien [pirmdien] visi fokusējušies uz Itāliju. Negatīvās ziņas no eiro zonas trešās lielākās ekonomikas ietekmē [investoru] noskaņojumu," komentēja "Gekko Global Markets" treidere Anita Paluča.
Eiro kurss pirmdien noslīdēja līdz 1,2909 ASV dolāriem pretstatā 1,2928 ASV dolāriem Ņujorkā pagājušajā piektdienā. Savukārt zelta cenas Londonas dārgmetālu tirgū pieauga līdz 1710,82 ASV dolāriem Trojas uncē iepretim 1701,50 ASV dolāriem pagājušajā piektdienā.
"Monti atkāpsies, tāpēc tirgum ir jāizsver iespēja, ka valsts valdības jaunais vadītājs varētu nevēlēties turpināt Monti ekonomisko reformu programmu," aģentūrai AFP sacīja tirdzniecības vietnes "Forex.com" pētījumu direktore Ketlīna Brūksa. Eiro kursa kritumu ierobežoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma trešdien varētu paziņot par jauniem kvantitatīvās stimulēšanas pasākumiem, viņa piebilda.
Analītiķi ir ļoti satraukti par politiskajiem notikumiem Itālijā, jo tirgos ir plaši izplatīts viedoklis, ka Monti tehnokrātiskā valdība bija vienīgā, kas spēj nepieļaut finanšu armagedona izcelšanos valstī. Valda arī bažas, ka Berluskoni iespējamā atgriešanās pie varas var izraisīt Itālijas attiecību pasliktināšanos ar citām eiro zonas valstīm, sevišķi ar Vāciju.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) loceklis Jorgs Asmusens pirmdien vācu laikrakstam "Bild" sacīja, ka Monti valdība ir daudz sasniegusi īsā laika periodā - atguvusi investoru uzticību un guvusi panākumus budžeta konsolidācijas jomā. "Lai kurš arī nenāktu pie varas Itālijā, kas ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm, pēc vēlēšanām ir jāturpina šis [Monti īstenotais] kurss," uzsvēra ECB pārstāvis.
Itālijas prezidenta kancelejas paziņojumā, kas tika izplatīts pēc prezidenta Džordžo Napolitano un Monti tikšanās sestdien vēlu vakarā, bija sacīts - tiklīdz parlaments būs pieņēmis nākamā gada valsts budžetu, Monti iesniegs prezidentam atlūgumu. Paredzams, ka tas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.
Monti tehnokrātu valdību pretēji savulaik solītajam vairs neatbalsta ekspremjera Berluskoni partija "Brīvības tauta", kas ir lielākā partija parlamentā. Šonedēļ tās deputāti atturējās divos balsojumos par likumdošanas aktiem, kas vienlaikus bija uzticības balsojumi valdībai. Turklāt sestdien Berluskoni paziņoja, ka nākamgad atkal kandidēs uz premjera amatu.
Kad pagājušā gada novembrī no valdības vadītāja amata bija spiests atkāpties Berluskoni, pie partijām nepiederošais bijušais Eiropas Savienības konkurences komisārs Monti piekrita vadīt tehnokrātu valdību līdz 2013.gada martā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Tagad paredzams, ka pēc Monti atkāpšanās būs pirmstermiņa vēlēšanas, kuras varētu notikt februārī.