IT tirgus Krimas pussalā, kas pamatā bija vērsts uz ASV, palicis ne tikai bez pasūtījumiem un klientiem, bet arī ir spiests meklēt aizstājēju vispopulārākajiem servisiem. Par to, kā izdodas izdzīvot "virtuālās blokādes" apstākļos, neatkarīgajam Krievijas žurnālistu medijam "Spektr" pastāstījuši vietējie speciālisti.
Raugoties no vienkāršā patērētāja skatu punkta, situācija Krimā neizskatās tik draudīga: par "eBay" analogu kļuvusi ķīniešu platforma "AliExpress", bet "Qiwi" aizstājis "PayPal". Sistēma "ПРО100" ļauj bezskaidrā naudā norēķināties par pirkumiem. Par iespēju "pēc pilnas programmas" izmantot "Google Play", šķiet, neviens neatceras - lielākajai daļai Krimas iedzīvotāju ir vecie "Samsung" un "Nokia" modeļi viedtālruņu vietā. Savukārt informācijas tehnoloģiju jomā strādājošos profesionāļus blokādes dēļ skārušas vērā ņemamas izmaiņas.
"Visus, kuri saskārušies ar tehnisku izolāciju un zina tās pārvarēšanas veidus, mēs gaidām uz tikšanos neformālā gaisotnē," teikts IT centra "Sloboda" lapā publicētajā sludinājumā sociālajā tīklā "ВКонтакте". Uz mīkstiem pufiem ar klēpjdatoriem un planšetēm sēž programmētāji, izstrādātāji, analītiķi un projektētāji - tie, kas uz savas ādas izjutuši amerikāņu servisu "atvadīšanos" un nezina, kā tālāk strādāt.
Ņikita Lamonovs, Sevastopoles IT centra "Sloboda" administrators un apaļā galda "Kā Krimas iedzīvotāji apiet sankcijas" rīkotājs skaidro, ko viņiem nozīmē "iekšējā blokāde": "Tagad ir bloķēta pieeja daudzām iespējām - nav iespējams strādāt ar pasūtījumiem no ASV, nedrīkst izvest nopelnītos līdzekļus, nav iespējams piekļūt savām iepriekšējām izstrādnēm, kas glabājas uz ārvalstu serveriem. Sankcijas dažu dienu laikā biznesu īpašniekus nošķīrušas no iespējas strādāt".
Uz jautājumu par to, vai Krimas iedzīvotāji jūt ne tikai tehnisko, bet arī sociālo blokādi, centra "Sloboda" pārstāvis atbild: "Es teiktu, ka Krimas iedzīvotāji izolāciju nejūt. Gluži pretēji - viņi arvien biežāk jūt integrāciju ar Krieviju".
Un tomēr jaunie pasākumi "Ukrainas atbalstam" nopietni ietekmējuši Krimas IT sektoru, ierobežojot jebkādus biznesa darījumus, kuros iesaistītas amerikāņu investīcijas. Pēc būtības visiem juridiskajiem un fiziskajiem ASV pārstāvjiem tika aizliegts strādāt strīdus teritorijā: aizliegumam tika pakļauts "tehnoloģiju eksports, pārdošana vai piegādes - tiešās vai netiešās - Ukrainas Krimas reģionam". Sankcijas parakstījis ASV prezidents Baraks Obama 2014.gada decembrī, un tieši tad arī sākušās pirmās blokādes. Tagad naudas un tirdzniecības operācijas ar Krimas iedzīvotājiem un tur reģistrētajām amerikāņu kompānijām faktiski netiek īstenotas - izņēmums ir tie gadījumi, kad viņu partneri noklusē savu atrašanās vietu. Turklāt vairāk nekā pietiekams izrādījies to skaits, kuri vēlējušies apiet sankcijas.
Ieslēgt VPN!
Vjačeslavs Mišurins, IT darbonis no Sevastopoles ar 15 gadu stāžu, atceras, ka tad, kad uz korporatīvo e-pasta adresi atnākusi amerikāņu klientu vēstule, viņa kompānijas vadītājs burtiski satrakojies. "Viņš izskrēja un lika visiem steigšus aizvērt sociālos tīklus, nomainīt konta fizisko adresi, atslēgt ģeolokāciju un lika nosolīties izmantot šifrēšanu ne tikai birojā, bet arī mājās," stāsta Mišurins.
Kompānija, kurā strādā Mišurins un vēl 40 programmētāji, iepriekš sadarbojusies tikai ar ASV pārstāvjiem - Amerikas tirgus tika uzskatīts par ienesīgāko un perspektīvāko. "Mēs ar dažiem klientiem vairāk nekā 10 gadus sadarbojāmies, uzturējām viņu saitus. Viņi ir ļoti neapmierināti ar to, ka nāksies meklēt jaunus partnerus vai arī maksāt milzu sodus pārbaužu gadījumā - bet tur vienkārši mākoņu cipari. Mūsu pasūtītāji vaicā, kur mēs atrodamies, domājot, ka mums jau akmens laikmets iestājies. Mēs ieslēdzam VPN un rakstām, ka, protams, esam pārcēlušies uz kontinentu - kaimiņos esošo Krasnodaru, starp citu - tā šobrīd arī vairākums dara. Nezinu, vai ilgi izdosies uzturēt šo versiju, taču nākamais solis, pēc mūsu vadības teiktā, būs reāla pārcelšanās," norāda Mišurins.
Ņikita Lamonovs šifrēšanu nosauc par pašu izplatītāko metodi: "Metožu šobrīd ir daudz - sākot no tehniskām - vienkāršas bloķēšanas apiešana, izmantojot VPN, līdz administratīvām - pārreģistrēšanos citā valsts reģionā. Ja lokācijas noklusēšana palīdz, tad tā ir galvenā izmantotā metode. Pārreģistrācija, diemžēl, ir otrā populārākā. Pārcelšanās - viena no galējībām, taču arī to daudzi speciālisti izmanto". Dažas kompānijas iegādājas serverus, kas atrodas ārpus pussalas teritorijas, cenšas no Krimas izvest kaut daļu līdzstrādnieku, kas var legalizēt viņu kontaktus ar pasūtītājiem no ASV.
Pēc Mišurina teiktā, pārbraukšana ir ļoti dārgs līdzeklis un vairākums kompāniju, kas pārcēlušās uz kontinentu, strādā vai nu pēc dežūru principa, īstenojot īslaicīgus projektus, vai arī no 50% līdz 70% samazina štatu. "Skaidrs, ka esmu gatavs uz dažiem mēnešiem pārcelties, taču Krasnodara ir tā pati Simferopole, tikai lielāka, un nekādas vēlēšanās mainīt vienu pret otru man nav. Es piedāvāju vadīt apakšstruktūru Taizemē, taču šefs neizrādīja pārlieku entuziasmu. Tiesa gan, sacīja, ka tad, ja Krievijā beigu beigās "piegriezīs skrūves", visi kopā turp pārcelsimies".
Pēc Lamonova aplēsēm, reāli pamest Krimu var līdz 30% kompāniju, ne mazāks skaits plāno slēpt savu atrašanās vietu. Pārējās, visticamāk, tiks slēgtas - iekšējais tirgus nevar nodrošināt tik daudzus speciālistus, apjomi nav samērojami. "Ļoti neliels procents kompāniju, diemžēl, vēlēsies un varēs pārorientēties uz Krievijas tirgu. Taču ir cerība, ka šīs kompānijas ar laiku papildinās tie, kuri uz laiku būs nolēmuši slēpties," viņš izteicās. Viņam piekrīt Mišurins, kurš gan nav pārliecināts par Krievijas tirgus drošību: "Ja beigu beigās pilnībā tiks noslēgti "Google" un "Skype", strādāsim ar krievu "Mail", bet pagaidām es par viņiem ļoti šaubos. Jā un es bieži esmu dzirdējis stāstus, ka serveri var vienkārši saspiest".
Cik ilgi var slēpties zem VPN - nav zināms, taču precīzas prognozes neviens nesniedz: "Kā komentēja viens no juristiem, situācija, visticamāk, paliks nemainīga, kamēr amerikāņu kompānijas viņu valdība nepieķers tajā, ka pa aplinkus ceļiem tās tomēr ar Krimu sadarbojušās. Tad tām var tikt piemēroti lieli sodi - līdz 250 tūkstošiem ASV dolāru, un ierobežojošie pasākumi kļūs maksimāli skarbi," bažījas Lamonovs. Taču ir iespējamība, ka viss tiks atcelts neefektivitātes dēļ. Pagaidām IT jomas speciālisti aktīvi gatavojas sliktākajiem variantiem, tāpēc arī pārceļas tik lielā skaitā, viņš norāda.
Alternatīvas
Sankciju rezultātā, pēc "Slobodas" aplēsēm, darbu zaudējuši kā minimums 20% speciālistu. Tādā situācijā nonācis arī Aleksandrs, programmētājs no Sevastopoles, kurš gan nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, kā pats paskaidroja: "pastāvošā fašisma dēļ". Viņš paskaidro, ka daudziem viņa paziņām nācies atstāt Krimas pussalu, jo par viedokli, kas atšķiras no oficiālās kārtības, tika draudēts ar nogalināšanu, bet tos, kam, "kaut kas nepatika, ierakstīja banderiešos".
Savu karjeru Aleksandrs sācis vietējās kompānijās, pēc tam sācis strādāt ar pasūtītājiem no Maskavas, pēc tam parādījušies klienti no Eiropas un ASV. "Par to pašu darbu samaksa ir krietni augstāka, te ir gluži kā hierarhija - Krima maksā niecīgi, Maskava - daudz mas labi, bet tālāk likmes ir augstākas. Amerikāņiem ir pilnīgi atšķirīga pieeja darbam un es sapratu, kāpēc viņi ir tik efektīvi pat salīdzinot ar Eiropu, arī es sāku strādāt ātrāk," stāsta Aleksandrs. "Ko lai piebilst? Es arī esmu kļuvis par sankciju upuri - patlaban esmu bez darba".
Pēdējais Aleksandra darbs bija saistīts ar kompānijas "Yahoo" web servisu. Viņa darba devēja centrālais birojs atrodas Floridā. "Mūsu produkti tiek izstrādāti lielākajām firmām visā pasaulē. Tagad es esmu nosūtīts beztermiņa atvaļinājumā, kamēr neatstāšu Krimu," viņš žēlojas. Aleksandrs piedāvājis savai vadībai noslēpt IP adresi, taču Floridā tam nav piekrituši. "Amerikā paklausībai likumam ir pavisam cita daba, nekā pie mums - tur cilvēki pēc būtības seko likumam. Es pēc pieraksta vispār esmu mariupolietis, taču viņiem tas neko nenozīmēja - viņiem jābūt pārliecinātiem, ka es nestrādāju šeit," saka Aleksandrs.
Vēl viens programmētājs - Andrejs Korčenkovs no Simferopoles, uzskata, ka nevajag pārlieku dramatizēt: "Vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, jo galvenās IT kompānijas Krimā gaida, ar ko beigsies pirmā totālās blokādes sezona. Faktiski, galvenā problēma ir tā, vai pussalā nonāks Rietumu nauda. Ja atradīsies iespējas saņemt algu, tad praktiski šīs sankcijas nekādā veidā kompānijas neietekmēs".
Attiecībā uz algām, lielākā daļa Krimas iedzīvotāju līdz aneksijai orientējās uz algu valūtā, un, kā arzīstas Korčenkovs, no krasā dolāra "lēciena" pret rubli viņi pērnā gada beigās tikai ieguvuši. Viņš piezīmē, ka Pēterburgā un Maskavā, ņemot vērā piesaisti konkrētai valūtai, programmētāji salīdzinot ar Krimā esošajiem, saņēmuši pat mazākas summas.
Patlaban Aleksandrs meklē darbu Krievijā - ārvalstu pasūtītāju nav. Viņš atzīstas, ka iekšējā tirgū strādāt viņam ir pat vienkāršāk. "Pārskaitīt naudu valsts iekšienē ir daudz ātrāk un, ņemot vērā pēdējos notikumus, pat drošāk", uzskata programmētājs.
Andrejs Korčenkovs ar smaidu piebilst, ka līdz ar pievienošanos Krievijai viņam nekādas vilšanās nav bijis. Viss ir labi, es esmu ar visu apmierināts. Bet tie, kas žēlojas - viņiem vienkārši ir vairāk jāstrādā.
Pārorientēšanās periodu pārdzīvo maz kompāniju
Sevastopoles likumdevēji izskata amerikāņu servisu slēgšanu kā iespēju izstrādāt pašiem savas tehnoloģijas. Pagaidām gan visi nav tik optimistiski. Lamonovs no IT centra "Sloboda" aicina būt reālistiem: "Tāds scenārijs drīzāk gan ir vēlams. Taču ir arī iespējas. Sankcijas, neapšaubāmi, dod grūdienu pašiem savu konkurētspējīgu produktu izstrādāšanai, taču tas ir ilgs process, kas gan būs salīdzinoši zemāk apmaksāts. Pārorientēšanās laiku pārdzīvos neliels skaits kompāniju". Kā īslaicīgu alternatīvu eksperts iesaka meklēt jaunus tirgus - galvenās prioritātes būs Eiropai un Krievijai. Par Āzijas tirgu un citām valstīm, manuprāt, domā ļoti maz, lai gan perspektīvas tur ir. "Mūsu kompānija pētīja šos tirgus un atrada interesantas attīstības iespējas," viņš rezumē.
Mišurins atgādina, ka Krimas programmētājiem ir lēta darbaspēka slava, turklāt viņu darbs vienmēr bijis augstā līmenī. Tagad gan Rietumu kompānijām ir vienkāršāk atrast labi apmaksātus speciālistus, taču ar garantiju, ka tām netiks piemēroti nekādi sodi.
Uz Eiropas tirgu programmētāji skatās ļoti piesardzīgi - pagaidām lūkojas uz tām valstīm, kas turpina partnerattiecības ar Krieviju un Krimu. "Es meklēju sev perspektīvas, strādājot uz citu valstu kompānijām, piemēram, Grieķijas. Tur pagaidām pret mums nav tik stingra attieksme. Ja neizdosies Eiropā, pievērsīšos Āzijai. Taču pēc tam domāšu par pārcelšanos," stāsta Aleksandrs. "Tagad notikumi attīstās ļoti ātri, un, iespējams, vajadzēs domāt nevis par darbu, bet par to, kā izdzīvot," viņš rezumē.
"Manas bažas ir saistītas ar to, ka šeit, visticamāk, būs militāra bāze. Cilvēki, kas nebūs iesaistīti šīs bāzes apkalpošanā, šeit nebūs vajadzīgi. Domāju, ka daudzi no šejienes aizbrauks," domā Aleksandrs. "Es pieredzēju PSRS sabrukumu un man ir pašam savs uzskats par notikušo. Ir tāda zinātne - sistēmu noturības teorija, kas agrāk saucās kibernētika, bet komunismā to dēvēja par buržuāzisko viltus zinātni. No kibernētikas skatupunkta raugoties, jau tad bija skaidrs, ka PSRS sabruks. Daudzas lietas ir viegli izskaitļojamas, taču es neesmu optimistiski noskaņots - tagad redzu to, kas jau iepriekš ir noticis. Mums ir vairākas teritorijas, ko pasaule nav atzinusi - Dienvidosetija, Abhāzija, Piedņestra. Var aplūkot šo vietu fotogrāfijas un ieskatīties nākotnē - kas sagaida Krimu," viņš rezumē.