Eiropas Savienībai (ES) nevajadzētu pieņemt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā topošajā Astravjecas atomelektrostacijā, ja tās cenā neatspoguļosies iespējamie riski, trešdien viesojoties Viļņā, atzinusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
"Ja cenas shēmā nav iekļautas visas izmaksas, ieskaitot vides izmaksas un riskus, tādā gadījumā Eiropai nevajadzētu pieņemt šādu enerģiju savā tirgū," viņa sacījusi pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Enerģētikas eksperti ne vienreiz vien norādījuši, ka Astravjecas AES ražoto elektroenerģiju nevajadzētu pieņemt ne vien drošības problēmu dēļ, bet arī zemāku vides un būvniecības standartu dēļ, kas ļauj pārdot elektroenerģiju par zemāku cenu.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas iedzīvotāju evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Kā noskaidrojās šovasar notikušajās konsultācijās starp Lietuvas un Baltkrievijas ekspertiem, būvējot Astravjecas AES, Baltkrievija plānošanā nav ņēmusi vērā lielas avārijas iespējamību, bet ietekme uz vidi un cilvēkiem tiek vērtēta tikai Baltkrievijas teritorijā.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport". 2011.gadā Krievija Baltkrievijai piešķīra desmit miljardu ASV dolāru kredītu AES būvniecībai. Oficiāli netiek ziņots, cik izmaksās AES, bet Minska uzsvērusi, ka tā būs lētākā kodolspēkstacija pasaulē.