Foto: AFP/Scanpix
Ja pārcelšanās nodrošina jaunu darbvietu, Krievijas iedzīvotāji labprāt ir ar mieru valsts ietvaros mainīt savu dzīves vietu. Sibīrijai un Tālajiem Austrumiem šajā ziņā nav paveicies - krievi uz šiem reģioniem nevēlas doties pat tad, ja tur sola labi algotus darbus, intervijā "Ria Novosti" atklājis Krievijas Nodarbinātības ministra vietnieks Maksims Paršins.

Katru gadu teju 2,3 miljoni Krievijas iedzīvotāju valsts ietvaros maina savu dzīvesvietu, jo pārcelšanās nodrošinājusi labākus darba apstākļus, taču šobrīd Krievijā skaidri iezīmējas reģioni uz kuriem krievi nedosies pat tad, ja tur tiek solīti krietni labāki dzīves apstākļi, proti, runa ir par Novosibirsku Sibīrijā un Vladivostoku Tālajos Austrumos, intervijā sacījis Paršins.

Kopumā, ņemot vēra ministrijas aplēses, 28% Krievijas iedzīvotāju labprāt mainītu savu dzīves vietu, ja viņiem piedāvātu labākus darba apstākļus.

Kā populārākie reģioni, kur Krievijas iedzīvotāji labprāt turpinātu savas darba gaitas, lielākoties, tiek minēti Maskava, Sanktpēterburga, Krasnodara, no Ukrainas okupētā Krima un Hantimansijska.

"Krievijas iedzīvotāju vēlmes gan nesaskan ar to, kur valstī darbavietas būtu nepieciešamas visvairāk," sacījis Paršins, piebilstot, ka kopumā Krievijā uz vienu bezdarbnieku atrodamas 1,3 darbavietas, bet, ja runa ir par, piemēram, Sahalīnu Tālajos Austrumos, tad šis rādītājs pieaug līdz 14 darbavietām uz vienu bezdarbnieku.

Paršins arī nenoliedz, ka kopējais darbvietu skaits pēc rietumu noteiktajām sankcijām ir samazinājies.Bezdarba rādītājs Krievijā jūlijā bija 5,5%. Rietumvalstu ekonomikas eksperti gan norāda, ka šis zemais rādītājs tiek panākts, izmantojot padomju laiku metodes. Proti, nereti darbiniekiem netiek izmaksātas algas un tie tiek palaisti bezalgas obligātajos atvaļinājumos, raksta "The Telegraph".

Salīdzinoši bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) līderi lēmuši pret Krieviju paplašināt sankcijas, tāpēc Brisele ieviesusi ceļošanas aizliegumus un vairāku uzņēmumu aktīvu iesaldēšanu.

Sankcijas pret atsevišķiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem noteikusi arī ASV un citas pasaules lielvaras. Pasaule tādā veidā reaģē, un mēģina sodīt Krieviju par notikumiem Ukrainas austrumu reģionos, kur drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau no 2014. gada aprīļa.

Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!