Tiesa gan, Krievijas statistikas birojs kopš 2015. gada nav publiskojis iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes rādītājus, tādēļ oficiālā statistika nav zināma. Tomēr valsts centrālā banka paziņojusi par labotiem aprēķiniem, kas liecina, ka Krievijas IKP, iespējams, audzis jau kopš 2016. gada pirmā ceturkšņa. Kā zināms, lai valsts ekonomiku uzskatītu par izkļuvušu no recesijas, jāreģistrē IKP pieaugums divus ceturkšņus pēc kārtas.

"Bloomberg" gan norāda, ka daļēji IKP pieaugums skaidrojams ar to, ka Krievija mainīja sistēmu, kā tiek uzskaitīti tēriņi militārajam aprīkojumam. Līdz ar finansējuma palielināšanu ieročiem šīs izmaiņas ievērojami palielināja valsts tautsaimniecības rādītājus.

Līdz ar pasaules naftas eksportētājvalstu karteļa OPEC vienošanos samazināt jēlnaftas ieguves apmērus sācies naftas cenas kāpums. Saūda Arābijai samazinot naftas ieguves apmēru, Krievija nu ir kļuvusi par lielāko jēlnaftas ražotāju pasaulē.

Naftas un dabasgāzes pārdošana veidoja 40% no Krievijas pērnā gada budžeta ieņēmumiem. Tomēr šī nav vienīgā nozare, kas pagājušajā gadā piedzīvojusi pieaugumu. Kāpusi arī ķīmiskā rūpniecība, lauksaimniecība un mašīnbūve.

Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem ekonomikas sankcijas, ko Eiropas Savienība, ASV un citas valstis vērsa pret Krieviju, tādējādi reaģējot uz šīs valsts agresiju Ukrainā un Krimas pussalas aneksiju, radīja tās ekonomikai 1-1,5% tūlītējus zaudējumus no IKP, kā arī aptuveni 9% kritumu vidējā termiņā. Ja saitēs ar Krieviju vainotā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nolemtu atvieglot sankcijas, tad Krievijas ekonomika noteikti gūtu pamatīgu grūdienu, pieļauj "Bloomberg".

Arī inflācija Krievijā pamazām krīt - no 16% 2015. gadā tā samazinājusies līdz 5% līmenim šī gada sākumā, tādējādi prognozējams, ka atgūsies arī iekšējais patēriņš. Tiesa gan, mazumtirdzniecība Krievijā vēl aizvien samazinās.