Krievijas amatpersonas izteikušas asu nosodījumu īpašumu un naudas arestiem Beļģijā un citviet Eiropā, uzskatot tos par politiskiem, nevis tiesiskiem soļiem.
Kā vēsta aģentūra "Interfax", Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka Beļģijas Ārlietu ministrija apgalvo, ka neko nav zinājusi par gaidāmajiem Krievijas īpašumu arestiem šajā valstī saistībā ar "Jukos" bijušo akcionāru prasību pret Krieviju. To Beļģijas pārstāvji pamatojuši ar faktu, ka šajā valstī pastāv tieslietu sistēmas neatkarība.
"Šie skaidrojumi netiek pieņemti, tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām diplomātisko īpašumu imunitāti nodrošina valdība," apgalvo Lavrovs.
Tiesa gan rietumu mediji ziņo, ka diplomātiskā korpusa īpašumi ir vienīgie, kas Beļģijā nav tikuši arestēti.
Šo soli Lavrovs skaidro ar Sanktpēterburgas ekonomikas foruma tuvošanos.
Viņš arī paziņojis, ka Krievija patur tiesības atbildēt Eiropas valstīm uz savu īpašumu arestēšanu. Saskaņā ar Lavrova vārdiem Krievijai nākšoties atbildēt atbilstoši rietumvalstu rīcībai.
Krievija Beļģijas vēstniekam iesniegusi notu, kurā arestus vērē kā "atklāti naidīgu rīcību", kas "rupji pārkāpj starptautiski atzītās normas", vēsta raidsabiedrība BBC.
Kā iepriekš vēstīts, Beļģijā, Austrijā un Francijā Krievijas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju nekustamajiem īpašumiem un naudas kontiem noteikts arests. Tas pamatots ar pērnā gada Hāgas arbitrāžas tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru Krievijai bijušajiem naftas milža "Jukos" akcionāriem jāmaksā kompensācija 50 miljardu ASV dolāru apmērā. Krievija nekādu kompensāciju līdz šim nav izmaksājusi, tādēļ tiesu izpildītāji minētajās valstīs, kā arī ASV un Lielbritānijā sākuši īpašumu aresta procedūru.
