Foto: AFP/Scanpix
Krimas ekonomika nevar izdzīvot bez subsīdijām no Kijevas, līdz šim tie bijuši aptuveni 700 miljoni ASV dolāru gadā. Taču ar krietni lielākām izmaksām Krievija saskarsies, ja vēlēsies Krimu integrēt savā ekonomikas sistēmā. Tas izmaksātu ap 5 miljardiem ASV dolāru, vēsta Ukrainas mediji.

Šobrīd Krima, kurā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, ir atkarīga no Ukrainas kontinentālās daļas gāzes piegādes – 35% - un elektrības 82 % apmērā. Savukārt dzeramais ūdens Krimā no Ukrainas kontinentālās daļas tiek piegādāts 80 - 85% apmērā. Šīs izmaksas automātiski pārietu Krievijas aprūpē, ja tā savā sastāvā iekļautu kādreiz Ukrainai uzdāvināto pussalu.

Tāpat, lai nodrošinātu lielāku uzraudzību pār pussalu, starp Krieviju un Krimu būtu nepieciešams izbūvēt tiltu, tā garums būtu ap 4,5 kilometriem. Pēdējos gados prokrieviskie spēki jau solījuši šādu tiltu izbūvēt, taču pēc vēlēšanām parasti šie solījumi aizmirsušies. Tilta ideja gan ir krietni senāka: to jau 1943.gadā vēlējās izbūvēt Hitlers, lai ērtāk pasargātu Eiropas daļu no Padomju savienības spēkiem. Tilta izbūves izmaksas Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs vērtējot aptuveni 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta "Moscow Times."

Kā vēsta "Kyivvpost", sarežģīts izaicinājums Krievijai būtu jautājums par to, kā Krimā atrisināt dzeramā ūdens problēmu. 85% apmērā Krima to iegūst no Dņepras upes. Bez dzeramā ūdens bezpalīdzīgā stāvoklī nokļūst autonomās republikas lauksaimnieki, kas ūdens piegāžu apturēšanas gadījumā vairs nevarētu apstrādāt savas teritorijas.

Savukārt "Japan Times" analizē, ka Krievijai, pēc Krimas integrēšanas savā ekonomikā, ik gadu nāktos subsidēt pussalas budžetu ar aptuveni vienu miljardu ASV dolāru, kas padarītu Krimu par lielāku izmaksu nastu nekā to, kāda šobrīd ir autonomā Čečenijas republika. No visiem Krievijas reģioniem Krima būtu ceturtais lielākais subsīdiju saņēmējs no Krievijas budžeta.

Izmaksas palielina arī fakts, ka viens no Krimas ekonomikas stūrakmeņiem – tūrisms – pēc Krievijas faktiskās okupācijas diez vai tuvākajos gados spēs uzrādīt tādus apgriezienus kā pirms Ukrainas konflikta sākšanās. Līdz 2013.gadam tūrisms Krimai nodrošināja ap 400 miljoniem ASV dolāru lielu budžeta pienesumu.

Iepriekš minētie faktori arī izskaidro, kāpēc Krievija uzsākusi agresīvu kampaņu, lai piesaistītu investorus, kas būtu gatavi no jauna balstīt Krimas ekonomiku. Tāpat Krievijas potenciālās Krimas uzturēšanas izmaksas izskaidro, kāpēc tikai pēdējo divu mēnešu laikā rublis ir zaudējis aptuveni 10% no savas vērtības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!