"Mēs nebūvējam reģionālo termināli, bet būvējam to savām vajadzībām. Lai gan saskatām arī perspektīvu, ka, investējot maģistrālajos cauruļvados nedaudz uz Lietuvas ziemeļiem, būtu iespējams pa atjaunotajiem cauruļvadiem piegādāt gāzi arī Latvijā esošajai gāzes krātuvei, tādējādi kaut daļēji atrisinot reģiona problēmas," Kubiļus ceturtdien teica intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".
Viņš atteicās komentēt Latvijas ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izteikumus, ka SGT Klaipēdas ostai nav potenciāla kļūt par reģionālu termināli, turklāt Lietuvai tā izveide būs ļoti dārga.
"Neņemos vērtēt, nezinu, vai viņš ir iepazinies ar Klaipēdas termināļa projektu, ar aprēķiniem. Mēs ļoti rūpīgi aprēķinām un redzam ekonomisku perspektīvu," klāstīja Lietuvas premjerministrs un uzsvēra, ka Lietuvai ir svarīgi pēc iespējas ātrāk iegūt alternatīvās gāzes piegādes.
"Latvijā lieta virzās lēnāk. Cik sanācis runāt ar Latvijas premjerministru, [zinu] ka viņi līdz 2017.gadam situāciju mainīt nevar, jo parakstījuši tādus līgumus ar [Krievijas gāzes koncernu] "Gazprom". Tas nozīmē, ka jebkādi plāni par reģionālā termināļa būvniecību kaut kur Latvijā, Rīgā, – mēs arī neiebilstam, ja tam tiek izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi, – var tikt realizēti vien pēc 2017.gada," paskaidroja Kubiļus.
Viņš apstiprināja, ka SGT Lietuvai nepieciešams arī kā arguments sarunās ar "Gazprom" par gāzes cenas samazināšanu.
Pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu 22.martā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka Lietuva atbalstīs reģionālā SGT būvniecību Latvijā, ja projektu pozitīvi novērtēs Eiropas Savienības (ES) eksperti.
Jau vēstīts, ka Lietuva cer līdz 2014.gadam Klaipēdā uzbūvēt SGT, kas kļūs par alternatīvu dabasgāzes importam no Krievijas. Lietuvas valstij piederošais uzņēmums "Klaipedos nafta" marta sākumā ar Norvēģijas kompāniju "Hoegh LNG" parakstīja 10 gadu līgumu par peldošās gāzes glabātavas un regazifikācijas iekārtas (FRSU) iznomāšanu Klaipēdas ostā plānotajam Lietuvas SGT.
Par SGT būvniecību domā visas trīs Baltijas valstis, taču Latvija aizstāv viedokli, ka Baltijas valstīm būtu lietderīgi uzbūvēt kopīgu jaudīgu SGT Latvijā, kas varētu pretendēt uz ES finansiālu atbalstu. Savukārt Lietuvas prezidente Grībauskaite pagājušā gada vasarā pauda pārliecību, ka reģionāls SGT radītu pārāk lielus riskus. Pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu jūnijā viņa sacīja, ka Latvijas ideja par reģionālu SGT varētu attīstīties arī tālāk, taču abas pārējās Baltijas valstis Lietuva un Igaunija gatavojas īstenot arī savus SGT projektus.
24.novembrī Briselē notikušajā Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sēdē Latvija, Lietuva un Igaunija nepanāca galīgo vienošanos par reģionālā SGT būvniecību Latvijā, tāpēc Eiropas Komisija veiks neatkarīgu priekšizpēti par projekta īstenošanai ekonomiski izdevīgāko vietu.
Latvija jau pērn jūlijā aicināja kaimiņvalstis skatīt visus Baltijas reģiona enerģētikas projektus kā reģiona attīstības kopumu, vienojoties par visu triju valstu atbalstu atsevišķiem infrastruktūras projektiem un to realizācijas termiņiem, tostarp iekļaujot piedāvājumā atbalstu SGT termināļa būvniecībai Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
