Foto: DELFI

Lielbritānijas drošības iestādes nespēj atrast bijušos bankas "Snoras" īpašniekus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, piektdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Lietuva abus Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies "Snoras" īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Saskaņā ar prokuratūras rīcībā esošo informāciju, abi ir pametuši Lielbritāniju. Lielbritānijas drošības iestādes "nezina par aizdomās turamo atrašanās vietu".

"Esošā situācija ir liels un sāpīgs britu kārtības sargu fiasko," teikts Lietuvas Ģenerālprokuratūras paziņojumā. Lietuvas iestādes cenšas noskaidrot situācijas iemeslus.

6. maijā Londonas Augstākā tiesa piekritusi izdot Antonovu un Brazausku Lietuvai, kur viņus apcietinātu pēc Lietuvas tiesas nolēmuma. Abi nekavējoties izmantoja iespēju atlikt izdošanu, lūdzot iesniegt apelāciju augstākas instances tiesā.

Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par "Snoras" stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.

Arī Latvijas "Krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.

Nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.

Kā vēlāk rakstīja Lietuvas mediji, jau 2004.gadā, strauji pieaugot "Snoras" kredītportfelim, Lietuvas Bankai radās pirmās aizdomas par bankas līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā tika nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!