Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība "no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti", pieliekot punktu Krievijas koncerna "Gazprom" monopolam. "Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu," viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai "Reuters".
Termināļa jauda būs četri miljardi kubikmetru gadā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kopējais patēriņš gada laikā ir nepilni pieci miljardi kubikmetru.
Vēsturiskajam mirklim Lietuvas dienesti gatavojas kā svētkiem un vienlaikus arī kā būtiskam izaicinājumam no tehnoloģiskā un drošības viedokļa.
Oficiālo sagaidīšanas ceremoniju no plkst.14 tiešraidē solījusi translēt LRT televīzija. Kuģis tiks sveikts ar Lietuvas himnu un īpaši šim notikumam veltītu skaņdarbu, kā arī trim vēsturiska lielgabala zalvēm. Uzrunas teiks gan Lietuvas prezidente, gan Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjeri Aļģirds Butkevičs, Laimdota Straujuma un Tāvi Reivass, gan Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
Pa ostas vārtiem, ja visi apstākļi būs labvēlīgi, "Independence" iebrauks jau agrā rītā, bet laiks vēl tiks precizēts. Klaipēdieši un citi interesenti kuģa ierašanos varēs vērot dabā no Ziemeļu mola, kruīzu kuģu termināļa, prāmju piestātnes un citām vietām.
Dienu vēlāk, 28.oktobrī, Klaipēdā gaida ierodamies kuģi ar pirmo gāzes kravu, kas tiks pārsūknēta jaunajā kuģī. Termināļa oficiālā atklāšana paredzēta 3.decembrī.
Sava peldošā termināļa un gāzes glabātavas izveidei Lietuva izraudzījusi Klaipēdas jūras ostas akvatorijas dienviddaļu līdzās tā dēvētajai Cūkas muguras salai. Aizpērn "Klaipedos nafta" ar norvēģu kompāniju "Hoegh LNG" parakstīja līgumu par peldošās gāzes glabātavas līzingu plānotajam terminālim. Paredzēts, ka pēc desmit gadiem Klaipēdas kompānija iegūs tiesības kuģi izpirkt, un šo desmit gadu laikā ārvalstniekus kuģa apkalpē pakāpeniski nomainīs lietuvieši.
Peldošās gāzes glabātavas tilpums būs 170 000 kubikmetru. Kuģis ir 294 metrus garš jeb, kā salīdzinājumam atzīmē mediji, 32 metrus īsāks par Viļņas televīzijas torni, 46 metrus plats un ar 12,6 metru iegrimi. Tajā ir četras tilpnes, kurās tiks uzturēta mīnus 160 grādu temperatūra.
Augustā kompānija "LitGas" ar Norvēģijas naftas un gāzes kompāniju "Statoil" parakstīja sašķidrinātās gāzes piegādes līgumu, kas nosaka, ka "Statoil" no nākamā gada piegādās terminālim 540 miljonus kubikmetru gāzes gadā, kas nepieciešami, lai, strādājot minimālā nepārtrauktā režīmā, terminālī tiktu uzturēts stabils tehnoloģiskais process. Šis apjoms tiks izlietots valsts regulētai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai Lietuvā. Piecus gadus "Statoil" piegādās gāzi par cenu, kas ir zemāka par vidējo cenu pasaules tirgū.
Lēsts, ka terminālis jau krietnu laiku pirms paredzētā darbības sākuma labvēlīgi ietekmējis Lietuvas pozīcijas, palīdzot gāzes kompānijai "Lietuvos dujos" panākt vienošanos ar "Gazprom" par ievērojamu cenu samazinājumu. "Gazprom" ilgtermiņa līgums par gāzes piegādi beidzas 2015.gadā. Pēc Grībauskaites teiktā, jaunu vienošanos ar Krievijas koncernu Lietuva parakstītu vienīgi tad, ja tas mainīs cenu aprēķina formulu un piekritīs piedalīties gāzes tirgū kā viens no līdztiesīgiem partneriem.
Gatavošanās "Independence" sagaidīšanai Lietuvā uzsākta jau pirms laba laika. Septembra beigās Klaipēdā, Lietuvas augstākajā jūrskolā, notika virtuālās mācības, kurās, izmantojot vienu no Eiropas modernākajiem simulatoriem, kapteiņi un kapteiņu palīgi izmēģināja, kā kuģi iestūrēt ostā un manevrēt līdz termināļa atrašanās vietai gan parastos, gan ārkārtējos hidrometeoroloģiskajos apstākļos, bet saskaņā ar pašreizējām sinoptiķu prognozēm pirmdien Klaipēdā gaidāms diezgan rāms laiks.
Vēl nopietnāk tiek domāts par kuģa drošību, īpaši paturot prātā bažas par Stokholmas arhipelāga ūdeņos manīto ārvalstu zemūdeni. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs šo incidentu laikā, kad Baltijas jūru šķērso jaunais termināļa kuģis, vērtējis kā "visai dīvainu sagadīšanos".
Kā iepriekš norādīja enerģētikas ministrs, starptautiskajos ūdeņos par kuģa drošību atbildīgi tā īpašnieki norvēģi, bet Lietuvas teritoriālajos ūdeņos drošības kontrole jāpārņem Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības dienestam, kurā šim nolūkam izveidota īpaša struktūrvienība, kas gādās gan par kuģi, gan visu termināli kopumā.
Lietuvas teritoriālo ūdeņu robežu no Klaipēdas ostas vārtiem šķir 12 jūras jūdzes (aptuveni 22 kilometri). Visu šo ceļu "Independence" pavadīs Lietuvas Jūras kara spēku kuģi, bet tālākās rūpes uzņemsies Klaipēdas ostas kapteiņa dienests un Sabiedriskās drošības dienests. Līdz terminālim to vadīs četri velkoņi. Kad kuģis jau būs pietauvojies, tiks pastāvīgi gādāts arī par tā drošību zem ūdens - profesionāli nirēji regulāri pārbaudīs, vai viss kārtībā.
Enerģētikas ministrs atgādinājis, ka Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Lietuva šobrīd glabā aptuveni 33 miljonus kubikmetru dabasgāzes, bet Latvija norādījusi, ka krātuvē ir 100 miljoni kubikmetru brīva tilpuma, ko lietuvieši šobrīd varētu izmantot. Lietuvas sadzīves lietotājiem gāzes rezerves garantētas uz 30 dienām, un gandrīz viss šis apjoms glabājas Inčukalnā. Enerģijas ražotājiem noteiktas obligātās rezerves 10 dienām.
Pēc ministra teiktā, sliktākajā gadījumā visu nepieciešamo gāzi Lietuva varētu piegādāt caur termināli, lai gan optimālai gāzes sistēmas darbībai vislabāk būtu to saņemt no dažādiem avotiem.
Viņš atzinis, ka līgums ar "Statoil" un nesaistoši līgumi ar citiem piegādātājiem ļautu Lietuvai iepirkt vajadzīgo daudzumu. "Mums ir terminālis, un mēs varam piedalīties starptautiskajā sašķidrinātās dabasgāzes tirgū. Ar lielākajiem pasaules piegādātājiem esam parakstījuši nesaistošus līgumus, ko vajadzības gadījumā varam izmantot," piebildis Masjulis.
Ministrs vēlreiz atgādinājis, ka termināļa piegādātās gāzes cenu noteiks starptautiskais tirgus un tā tiks aprēķināta pēc Lielbritānijas NBP (National Balancing Point) gāzes tirgus indeksa. "Pēdējos mēnešos cena svārstās no 900 līdz 1000 litiem (260-290 eiro) par tūkstoš kubikmetriem, tas ir ļoti tuvu arī pašreizējai "Gazprom" cenai," viņš stāstījis.
Jautāts, vai Lietuva neplāno daļu termināļa akciju pārdot Latvijai, Masjulis atbildējis, ka šobrīd tāds variants netiek apspriests.
Ministrs, kas pirms stāšanās amatā vadīja par termināļa projektu atbildīgo kompāniju "Klaipedos nafta", nav komentējis portālā "15min.lt" ar atsauci uz avotiem aizsardzības sistēmā pieminēto informāciju, ka augstas Krievijas amatpersonas esot izdarījušas spiedienu uz "Hoegh" vadītāju, vedinot viņu nepiedalīties Lietuvas termināļa projektā. Viņš norādījis, ka pats šādu spiedienu nav izjutis, bet par minētajām ziņām "būtu jājautā pašiem norvēģiem".
