Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu Lietuvā sāpīgas problēmas tiek prognozētas gan piena pārstrādātājiem, gan zemniekiem. Lietuvas valdība jau nolēmusi lūgt Eiropas Komisiju (EK) atļaut intervences iepirkumus. Tikmēr lauksaimnieku organizāciju vadītāji uzskata, ka šādas atļaujas saņemšanas gadījumā piena pārstrādātājiem godprātīgi jāapņemas nesamazināt piena iepirkuma cenas.
Savukārt lielie veikalu tīkli atsaukušies piena nozares uzņēmumu aicinājumam un apsolījuši palīdzēt tirgot to pienu, ko vairs nevarēs vest uz Krieviju.
Kā žurnālistiem pirmdien sacījusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene, ja no EK tiktu saņemta atļauja veikt intervences iepirkumus, valsts par saviem līdzekļiem iepirktu noteiktu daudzumu tādas produkcijas, kurus var ilgāku laiku glabāt noliktavās, - sauso pienu, sviestu, fermentētos sierus.
Atļauja nozīmētu, ka iepirkumam izmantotie līdzekļi Lietuvai tiktu kompensēti, bet pēc krīzes un ekonomisko attiecību atjaunošanas valsts naudu atdotu atpakaļ Eiropai.
Baltraitiene uzskata, ka embargo dēļ Lietuvas pārtikas rūpniecību negaida sabrukums, bet vissāpīgākās problēmas paredzamas tieši atsevišķiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri, "iedami vieglāko ceļu, strādājuši ar Krieviju".
"Domājam, ka visgrūtākie būs pirmie divi trīs mēneši. (..) Uzskatu, ka mēs spējam kontrolēt situāciju un šos pirmos mēnešus nodrošināt uzņēmumu darbu," sacījusi ministre.
"Esam noskaidrojuši, ka piena nozarē sankcijas skars četrus uzņēmumus, kuri savu produkciju eksportēja uz Krieviju. Rodas jautājums, kur likt 1400 tonnas piena dienā. Tiek lūgtas subsīdijas, būtu vajadzīgi 20 miljoni litu (5,8 miljoni eiro) mēnesī," viņa piebildusi.
Sankcijas skārušas kompānijas "Žemaitijos pienas", "Pieno žvaigždes", "Rokiškio sūris" un "Vilkyškiu pienine".
"Vilkyškiu pienine" direktors Gintars Bertašus norādījis, ka pārstrādāt iespējams visu pienu, bet jājautā, par kādu cenu tas tiks pirkts.
Pēc Lietuvas Zemkopības ministrijas datiem, gada laikā piena produktu eksports uz Krieviju sarucis par 10%.
Lai gan piena pārstrādātājiem jau nācās saskarties ar Krievijas importa aizliegumiem aizvadītā gada nogalē, kad Maskava apturēja piena importu no četrām lielākajiem Lietuvas uzņēmumiem, šoreiz viņi atzīst, ka bez valsts atbalsta galā netiks.
Piena pārstrādātāji vēlētos arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumus, kas veicinātu iekšējo patēriņu. Dārzeņu un gaļas nozares uzņēmēji jau aicinājuši PVN likmi samazināt līdz 5%, bet ministre norādījusi, ka tāds lēmums būtu jāpieņem politiskajā līmenī.
Savukārt saimniecības ministrs Ēvalds Gusts brīdinājis nelolot pārlieku lielas cerības, ka šiem mērķiem izdosies saņemt prāvas kompensācijas vai subsīdijas, jo embargo skāris visas Eiropas Savienības (ES) valstis.
Zemkopības kameras priekšsēdētāja vietnieks Broņus Markausks paudis pārliecību, ka valdībai rūpīgi jāsagatavojas ceturtdien paredzētajai ES lauksaimniecības ministriju pārstāvju ārkārtas sēdei, veicot detalizētus aprēķinus un pieprasot pienācīgu kompensāciju.
Viņš norādījis, ka piena pārstrādātājiem, no kuriem tiktu veikts intervences iepirkums, par to savukārt būtu jāapņemas nesamazināt piena iepirkuma cenas zemniekiem.
"Piena pārstrādātāji ne vienreiz vien jau ļaunprātīgi izmantojuši situāciju, tādēļ es viennozīmīgi atbalstu noteiktas garantijas apmaiņā pret intervences iepirkumiem," izteicies Markausks, kas situāciju uzskata par ārkārtēju.
"Šobrīd pa Lietuvu jau grozās pat Polijas pienvedēji, un ir skaidrs, ka tuvākajā laikā tiks mēģināts dempingot cenas, tādēļ valsts institūcijām vismaz uz laiku vajadzētu raudzīties, lai nav pārkāpumu, bet, ja tādi tiek fiksēti, bez žēlastības sodīt," viņš sacījis.
Kā uzskata Zemkopības kameras priekšsēdētāja vietnieks, vissliktākā ziņa Lietuvai ceturtdien būtu, ja EK atļautu dalībvalstīm pašām izlemt, kādu atbalstu tās var piešķirt saviem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem.
"Atšķirībā no Vācijas, Dānijas, Nīderlandes un citām ekonomiski attīstītākām valstīm Lietuvas iespējas atbalstīt savus lauksaimniekus ir ļoti ierobežotas," viņš piebildis.
Pēc Markauska domām, vislabāk būtu, ja kompensācijas tiktu piešķirtas tieši par iepirkto svaigpienu.
Eiropas Komisijas pārstāvji netieši izteikušies, ka Krievijas embargo seku mīkstināšanai dalībvalstīs paredzēti aptuveni 400 miljoni eiro.
Lietuvas Zemkopības ministrija tuvākajās dienās rīkos arī tikšanās ar pārtikas ražotāju pārstāvjiem un līdz nākamajai trešdienai iesniegs Ekonomikas ministrijai rīcības plānu.
Ekonomisti atgādina, ka pašas Lietuvas finansiālās iespējas ir ierobežotas - budžets joprojām ir ar deficītu un valdību saista arī solījumi atjaunot agrākajā līmenī savulaik krīzes dēļ samazinātās pensijas. Eksperti ES atbalstu uzskata par vienīgo risinājumu. Lietuvai ir tāds finansiālās palīdzības avots kā eksporta veicināšanas fonds - 200 miljoni litu (58 miljoni eiro) Eiropas līdzekļu, norāda Lietuvas Radio un televīzijas ziņu portāls "Lrt.lt".
Tikmēr Lietuvas lielie veikalu tīkli apņēmušies atbalstīt piena nozari, palīdzot tirgot to pienu, ko vairs nevarēs vest uz Krieviju. Domājams, ka šī produkcija veikalos varētu nonākt jau šonedēļ.
Veikalu tīkla "Maxima" pārstāvji ziņu aģentūrai ELTA atsūtītā komentārā informējuši, ka saņēmuši palīdzības lūgumu no uzņēmumiem "Pieno žvaigždes", Vilkyškiu pienine" un "Rokiškio pienas", kā arī no Latvijas un Polijas ražotāja "Turek".
"Centīsimies palīdzēt tiklab Lietuvas, kā kaimiņvalstu ražotājiem realizēt piena produktu pārpalikumu," norādījusi "Maxima" pārstāve Milda Januškevičiene. Kamēr turpinās sarunas, viņa gan atteikusies prognozēt, vai šīs preces tiks pārdotas lētāk.
Līdzīgus palīdzības lūgumus saņēmis arī tirdzniecības tīkls "Norfa", kas šobrīd risina sarunas ar uzņēmumiem "Pieno žvaigždes", Žemaitijos pienas" un "Vilkyškiu pieninine". "Norfa" preses pārstāvis Darjus Rīlišķis norādījis, ka šī produkcija būs lētāka. "Ceram, ka mums pārdos lētāk, tad arī mēs pārdosim lētāk. Runājot par daudzumu - tik, cik pircēji spēs apēst," viņš skaidrojis.
Veikalu tīkla "Iki" pārstāvis Andrjus Petraitis norādījis, ka sarunas pašlaik notiek ar uzņēmumu "Pieno žvaigždes". Arī viņš pieļāvis, ka šo preču cenas būs zemākas.
Kā ziņots, 7.augustā noteiktais Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
