Eiropas Savienības (ES) valstis joprojām būs spiestas īstenot taupības politiku, jo ekonomikas krīze nav rimusies, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Šādi viņa komentēja iespējamās izmaiņas ES politikā pēc Sociālistiskās partijas kandidāta Fransuā Olanda ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā.
"Objektīvi iemesli taupībai un stingrai finanšu politikai nav zuduši, tāpēc es nedomāju, ka kaut kam būtu jāmainās. Tieši otrādi – ņemot vērā faktu, ka krīze turpinās un mēs joprojām redzam šīs finanšu krīzes sekas Dienvideiropā, un tā attīstās negatīvā virzienā, es teiktu, ka stingra [finanšu] politika saglabāsies," Lietuvas valsts vadītāja sacīja žurnālistiem Viļņā.
Grībauskaite ir pārliecināta, ka pastāv iespēja izveidot "papildu mehānismus, lai stimulētu [jaunu darbavietu [izveidošanu] un ekonomikas atveseļošanos".
Uz jautājumu, vai ir pamats mainīt tā dēvēto fiskālās disciplīnas paktu, ko martā parakstīja 25 no 27 ES valstu līderiem, Lietuvas prezidente atbildēja: "Tas ir tas, ko es vēlējos sacīt – [šo paktu] parakstīja 25 [bloka] valstis."
Savas vēlēšanu kampaņas laikā Olands solīja panākt izmaiņas ES starpvalstu līgumā fiskālās disciplīnas stiprināšanai, lai tas būtu vairāk orientēts uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu, nevis taupību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
