Pagājušajā nedēļā, 16. decembrī, Kuba Čehijas valdībai piedāvājusi savu 276 miljonu ASV dolāru lielo parādu atmaksāt nevis naudā, bet ar ruma piegādēm, vēsta "Univision.com".
Par Kubas piedāvājumu paziņoja Čehijas Finanšu ministrija, norādot – lai gan tā vēl nesniedz gala atbildi, valsts vēlētos, lai Kuba vismaz daļu parāda atmaksātu valūtā.
"Univision.com" aplēses liecina, ka, ja Prāga teju 30 gadus seno parādu pieņemtu rumā, tad valsts ar šīs dziras krājumiem tiktu nodrošināta vairāk nekā vienu gadsimtu.
Kuba gan nav pirmā, kas nākusi klajā ar šādu ideju – pēdējo desmitgažu laikā arī citas valstis centušās izvairīties no tiešās parādu atmaksas, tā vietā piedāvājot dažādus labumus. Piedāvājam aplūkot dažus no valstu ārējā parāda barteru darījumiem.
Krievija piena vietā piedāvā iznīcinātājus
Bijušais Jaunzēlandes premjers Džeimss Bolgers grāmatā "Till the Cows Came Home" atceras kādu 1993. gada notikumu, kad Krievija Velingtonai parāda par piena piegādēm vietā piedāvājusi divus "Mig-15" iznīcinātājus, atomzemūdeni un tanku.
Grāmatā minēts, ka neilgi pēc PSRS sabrukuma Maskava cīnījusies ar ārzemju valūtas iztrūkumu, nespējot Jaunzēlandei atmaksāt 100 miljonus ASV dolāru par importētiem piena produktiem. Bolgers raksta, ka pēc premjera vietnieka Aleksandra Šohina izteiktā piedāvājuma bijis "pilnīgi apstulbis".
Sākotnēji naudas vietā piedāvāti "ārkārtēji pievilcīgaie" "Mig-15", kā arī Padomju armijas vajadzībām būvētie tanki, tos Bolgers noraidījis, taču Krievijas valdības pārstāvis nav rimies un piedāvājis parāda vietā pieņemt atomzemūdeni.
Arī šis piedāvājums noraidīts. "The Guardian" raksta, ka Jaunzēlandei izdevies atgūt 30 miljonus no 100 miljonu lielā parāda.
Ziemeļkorejas žeņšeņa saknes
2010. gada vasarā Ziemeļkoreja piedāvāja Čehijai 5% no 500 miljonu ASV dolāru lielā parāda atmaksāt, piegādājot ženšeņa saknes. Finanšu ministrija piekrita bartera idejai, vien norādot, ka labāk sakņu vietā vēlētos cinka krājumus, kurus tūlītēji varētu realizēt starptautiskajā tirgū.
Lai gan nav publisku datu, kā beidzās Čehijas un Ziemeļkorejas sarunas, valsts vietējie mediji aplēsa, ka, ja Čehiju piekristu, tā būtu saņēmusi 400 tūkstošus tonnu sakņu - salīdzinājumam, 2009. gadā Centrāleiropas valsts importēja aptuveni divus miljonus tonnu.
Ziemeļkoreja parādu Čehijai izveidoja Čehoslovākijas laikā, kad Prāga Phenjanai piegādāja tramvajus un rūpniecības preces.
Parāda atlaišana apmaiņā pret dabas aizsardzību
2010. gadā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) atcēla Brazīlijai 21 miljona dolāru lielas parādsaistības apmaiņā pret Braziljas apņemšanos aizsargāt Atlantijas okeāna piekrastes lietusmežus. Minēto summu Brazīlijai vairs nebija jāatmaksā Vašingtonai, bet tā vietā jāizveido līdzvērtīgs 21 miljona dolāru fonds, kas rūpētos par dabas aizsardzību noteiktā reģionā.
Šāda veida parāda atlaišanas ("debt for nature swap") gadījumi nav retums, piemēram, ASV līdzīgi vienojusies ar Bangladešu, Belizu, Botsvānu, Kostariku, Gvatemalu, Panamu un citām attīstības valstīm.
Šāda veida parādu atvieglojumi pirmo reizi tika ierosināti 1984. gadā Pasaules dabas fondā Latīņamerikas finanšu krīzes laikā. Tādējādi attīstītās valstis centās apturēt parādu nomāktās attīstības valstis, kuras, cenšoties izkļūt no krīzes, palielināja dabas resursu izmantošanu tirdzniecībā.
Viena no pēdējām šāda veida parādu atlaišanām notika šā gada janvārī, kad Seišelu salas ieguvu 30 miljonu ASV dolāru parādu samazinājumu apmaiņā pret programmu, kas aizsargā dabas resursus Austrumāfrikas salu valsts teritoriālos ūdeņos.
Jamaika par naftas parādu sola pārtiku
Šā gada augustā Venecuēla, cīnoties pret pārtikas preču iztrūkumu, panāca vienošanos ar Jamaiku – abu valstu valdības vienojās, ka mainīs naftu pret ēdienu un medicīnas precēm, ziņo "CNN Money".
Jamaikas valdība oficiālā paziņojumā apsolīja, ka nodrošinās Venecuēlai preces un pakalpojumus četru miljonu ASV dolāru vērtībā, tādējādi norēķinoties par naftas piegāžu parādsaistībām.
Vēstīts, ka Venecuēla ekonomiskās krīzes laikā piedzīvojusi hiperinflāciju, kā arī valsts veikalos novērojams ievērojams preču iztrūkums.
Venecuēla sūta Ķīnai naftu
Vairāku desmitu gadu laikā Ķīna Venecuēlai aizdevusi miljardiem ASV dolāru, bet kopš 2007. gada Ķīnas valsts bankas Karakasai aizdevušas aptuveni 60 miljardus dolāru, kas ir vairāk nekā Ķīna aizdevusi jebkurai citai Latīņamerikas valstij.
No minētājiem 60 miljardiem dolāru Venecuēla aizvien Ķīnai nav atdevusi aptuveni 20 miljardus, liecina "CNN Money" aprēķini.
Kopš Karakasa nonākusi finanšu krīzes nedienās, tā vienojusies parāda atmaksas vietā nodrošināt naftas piegādes.
Tiesa gan, naftas cenu krišanās pēdējo divu gadu laikā pamatīgi apgrūtinājusi Venecuēlas saistības, un tagad tā iepriekšējo 550 tūkstošu barelu vietā ikdienu uz Ķīnas ostām nosūta 800 tūkstošus barelu.