Foto: EPA/LETA
Visi cilvēki reiz pieļauj kļūdas, taču ne visu kļūdas izmaksā desmitiem miljonus un pat miljardus dolāru. Tomēr ir lēmumi, kuru cena ir tieši tik augsta - gadās, ka "biezo maku" turētāji atsakās sadarboties ar "The Beatles" vai Bilu Geitsu, neuzskata par finansiāli izdevīgu "Harija Potera" grāmatas izdošanu vai "Google" nopirkšanu par nieka 750 tūkstošiem ASV dolāru.

Portāls "Delfi" aicina iepazīties ar dažiem no pēdējo 150 gadu laikā izdarītajiem neveiksmīgajiem biznesa lēmumiem.

FOX nenovērtē „Star Wars” zīmola spēku


Foto: AP/Scanpix

1970.gadā "Star wars" radītāja Džordža Lūkasa jurists panāca darījumu ar FOX, ka par scenārija izstrādāšanu un filmas veidošanu Lūkass saņems tikai 50 000 dolāru, taču ar nosacījumu, ka Lūkass paturēs visas tiesības izplatīt un gūt peļņu no suvenīriem, grāmatām, uzlīmēm un cita veida marketinga produkcijas, kas saistīta ar "Star wars" zīmolu.

Kino industrijā FOX piekrišana šādām darījumam tiek dēvēta par vienu no vislielākajām nozares kļūdām. Kompānijai FOX tā izmaksāja miljardus dolāru, norāda portāls "hollywoodreporter.com"

„The Beatles” noraksta kā bezcerīgus


Foto: AFP/Scanpix

1961.gadā mūzikas menedžeris Maiks Smits devās uz Liverpūli, lai noklausītos kādu jaunu un talantīgu mūzikas grupu ar nosaukumu "The Beatles". Pēc koncerta noskatīšanās grupa tika uzaicināta uz Londonu, kur "Decca" ierakstu studijā ierakstīja 15 dziesmas. 

Pēc tām "Decca" vadītājs Diks Rovs piezvanīja grupas menedžerim Braienam Epšteinam un teica:  "Runājot atklāti, mister Epštein, mums nepatīk, kā jūsu puiši spēlē. Ģitāru mūzikas grupām šādā sastāvā nav nākotnes," slaveno citātu atgādina "The independent".

„Western Union” neuzskata telefonu par labu produktu investīcijām


Foto: DELFI

Viens no "Bell Telephone Company" dibinātājiem Gardiners Grīns Hubards 1876. gadā piedāvāja tobrīd jau esošajam telekomunikāciju gigantam "Western Union", kuram piederēja monopols uz telegrāfu, par 100 000 dolāru nopirkt arī telefona patenta tiesības. 

"Western Union" prezidents Vilijams Ortons šo investīciju neuzskatīja par nopietnu, uztverdams telefonu vairāk kā rotaļlietu, nevis efektīvu komunikāciju rīku. Patentu nopirka "AT&T", kas tādējādi kļuva par Ortona sīvu konkurentu.

Multimiljonārs Ross Perots atraida Bilu Geitsu


Foto: Allan warren

1979.gadā ASV multimiljonārs Ross Perots neuzskatīja par nopietnu 23 gadus vecā Bila Geitsa piedāvājumu par 40 - 60 miljoniem dolāru nopirkt "Microsoft". Tolaik Perota vienu miljardu vērtā "Perot's Electronic Data Systems" kompānija meklēja kādu mazāku kompāniju, kurā investēt, bet "Microsoft" noraidīja kā pārāk dārgu investīciju. 

Vēlākos gados Perots "The Seattle times" atzina, ka tā viņa dzīvē esot bijusi viena no lielākajam kļūdām.  

„Google” nenopērk pat par miljonu


Foto: AFP/Scanpix

Mūsdienās vairāk nekā 180 miljardus dolāru vērto interneta milzi Google 1999.gadā tā dibinātāji novērtēja aptuveni viena miljona dolāru apmērā. Par tādu summu Stenfordas studentu izveidotais projekts tika piedāvāts tolaik vadošajam interneta meklēšanas "motoram" Excite. Tas atteicās. Stenfordas studenti nolaida cenu līdz 750 000 ASV dolāru, taču Excite aizvien atteicās, lielo kļūmi atgādina portāls "techcrunch.com"

„Netflix” ļoti neveiksmīgo lēmumu virkne


Foto: AP/Scanpix

2011.gada otrajā pusē ASV video straumēšanas servisa piegādātājs Netflix paziņoja, ka saviem produktiem pacels cenas. Pēc cenu pacelšanas uzņēmums vēl sadalīja savu darbību atsevišķās struktūrvienībās, kas tik ļoti samulsināja patērētājus, kuri izmaiņām nebija gatavi.

 Uzņēmums 2011.gadā kopumā zaudēja 61% no savas vērtības, vēsta "Forbes". 

Jaunās „Coca Cola” leģendāra mārketinga kļūda


Foto: Publicitātes foto

1985.gadā "Coca Cola" bija neapstrīdama tā laika gāzēto dzērienu līdere. Kompānija nāca klajā ar paziņojumu, ka izmēģinās jaunu dzērienu formulu, tāpēc uzsāka eksperimentālo sēriju "Jaunā Coca cola". Pāris dienu laikā cilvēki kā neprātīgi izpirka vēl esošas vecās klasiskās formulas dzērienu, kā arī sūtīja tūkstošiem vēstules uz "Coca Cola" birojiem, lai limonādes garšā neko nemaina. 

Šī akcija pamatīgi iedragāja patērētāju uzticību "Coca cola" zīmolam un pavēra plašākas iespējas tā mūsdienu sīvākajam sāncensim "Pepsi". 

„Harija Potera” pirmo grāmatu atraidīja 12 reizes


Foto: AP/Scanpix

Slavenās grāmatu sērijas autore Džoanna Roulinga pie savas pirmās Potera grāmatas strādāja sešus gadus. 12 izdevēji atteicās publicēt viņas darbus. Tas tika pamatots ar to, ka Roulingas grāmatas ir pārāk apjomīgas bērnu auditorijai. 

"Itbdigital.com" vēsta, ka grāmatas publicēšanu uzņēmās Londonas izdevēju kompānija Bloomsbury. Pāris nedēļu laikā grāmata ieņēma pirmo vietu Ņujorkas dižpārdokļu sarakstā, bet autore šobrīd ir bagātākā rakstniece pasaulē.

Nokia akciju turētāji sūta kompānijas vadītāju uz elli


Foto: AFP/Scanpix

Pēdējo divu gadu laikā, kopš par somu uzņēmuma Nokia vadītāju kļuva Stefans Elops, tehniku aprakstošajos medijos ziņu virsraksti bieži vēstīja, ka amerikāņu Elops ir nesis lāstu un nolādējis Nokia. Somu firma pilnībā pazaudējusi kontroli pār viedtālruņu tirdzniecību līdz ar Elopa stratēģisko virzību atteikties no Nokia pašas izstrādātas operētājsistēmas Symbian un pārrejas uz Microsoft platformu.

2012.gadā uzņēmuma lielākie akcionāri pauda asu kritiku un publiski medijos "sūtīja Elopu uz elli". Taču kanādietis aizvien vada somu uzņēmumu, kas moderno tehnoloģiju jomā tiek uztverta kā viena no lielākajām Nokia biznesa kļūdām.

Piemirstā „Apple” dibinātāja neaizmirstamā kļūda


Foto: Reuters/Scanpix

Rons Veins 1976. gadā kopā ar Stīvu Džobsu un Stīvu Vozņaku dibināja "Apple". Pēc desmit dienām Veins pārdeva savus 10% akciju par 800 dolāriem, kas mūsdienās būtu sasniegušas jau 22 miljardu dolāru vērtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!