2015. gada laikā Norvēģija, kur dzīvo vien pieci miljoni iedzīvotāju, uzņēmusi 31 500 reģistrēto patvēruma meklētāju. Lielākā daļa no tiem mitinās tieši "Hero" bēgļu centros, bet valstī kopumā 90% bēgļu izmitina privātās kompānijas, nevis valsts un pašvaldību institūcijas.
Brāļu kompānija "Hero" uztur 90 patvēruma meklētāju izmitināšanas centrus Norvēģijā un vēl desmit Zviedrijā. Uzņēmums uzvarējis Norvēģijas un Zviedrijas valdību iepirkumos, un par katru bēgli diennaktī, kas uzturas centra telpās un tiek aprūpēts, "Hero" saņem no 31 līdz 75 ASV dolāriem.
2015. gadā uzņēmuma prognozētais apgrozījums tiek lēsts 63 miljonu ASV dolāru apmērā, tas, salīdzinot ar 2014. gadu, būtu par 3,5% lielāks.
Eiropā, kur lielākoties bēgļiem palīdzību sniedz valsts un bezpeļņas institūcijas, par Adolfsenu biznesu lielāks ir tikai Šveicē atrodamais "ORS Services".
2014. gadā vien kompānija, kas ar bēgļu aprūpi nodarbojas Šveicē, Austrijā un Vācijā, apgrozīja 99 miljonus ASV dolāru, bet datus par 2015. gadu tā pagaidām neatklāj.
Adolfsenu impērija Skandināvijā ir krietni lielāka par bēgļu izmitināšanas biznesu vien. Brāļu kopējā turība, kā lēš "Bloomberg", mērāma aptuveni 800 miljonu ASV dolāru vērtībā. Uzņēmēji kopš 1991. gada ieguldījuši viesnīcu biznesā, privātajos bērnu dārzos, kalnu kūrortos un veco ļaužu pansionātos.
Pie jaunā biznesa Adolfseni nonāca 2014. gada pavasarī, kad par 22 miljoniem ASV dolāru iegādājās dāņu kompāniju "ISS Facility Services". 27 gadus vecajam Dānijas uzņēmumam piederēja 32 bēgļu centri.
Norvēģijas laikraksts "Dagens Naeringsliv" brāļus nodēvējis par vismazāk zināmajiem miljonāriem valstī.
Lai gan Norvēģijas mediju virsrakstos nereti parādās kritika par biznesu, kas gūst peļņu no nelaimē nonākušajiem bēgļiem, ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) ietur drīzāk atbalstošu pozīciju.
UNHCR pārstāvis Breds Hendersons "Bloomberg" klāsta, ka pēdējo mēnešu laikā bezpeļņas organizācijas aktīvi sadarbojušās ar privātajām kompānijām, lai sniegtu pēc iespējas plašāku atbalstu bēgļiem. Tipiski sadarbības partneri esot meklējami telekomunikāciju un aviokompāniju nozarēs.
Hendersons ir piesardzīgi optimistisks par privātajiem uzņēmējiem. "Viņi var nodrošināt ilgtermiņa, abpusēji izdevīgu sadarbību ar UNHCR, ja vien viņiem ir līdzīgi mērķi un vērtības."
"Viņi var nest jaunas idejas un enerģiju, kas palīdzētu bēgļu jautājumā," sacījis UNHCR pārstāvis.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem pērn Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradies teju miljons bēgļu.
Lielākā daļa no viņiem necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais bēgļu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
