Strauji augošās tehnoloģiju firmas – "superzvaigznes" – daudzās valstīs saņem arvien lielāku daļu no nacionālā ienākuma, tādējādi palēlinot darba ņēmēju vispārējo algu pieaugumu. To jūlija sākumā paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Lai gan bezdarbs lielākajā daļā OECD valstu ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, to nevarētu teikt par algu pieaugumu, kaut arī daudzi darba tirgi ir kļuvuši noslogotāki nekā jebkad iepriekš, ikgadējā ziņojumā atklāj Parīzē bāzētā organizācija.
Viens no 2008. – 2009. gada globālās ekonomikas krīzes atstātajiem mantojumiem ir tas, ka daudzi darba ņēmēji pēc krīzes bija spiesti samierināties ar zemu atalgojumu, cerot uz vispārēju algu pieaugumu nākotnē.
Iemesli lēnam algu pieaugumam pēckrīzes gados ir bijusi viena no lielākajām ekonomikas debatēm pēdējo gadu laikā, jo spēcīgākie darba tirgi pagātnē veicinājuši augstākas vidējās algas un tādējādi arī augstākus inflācijas rādītājus.
OECD, iesaistoties debatēs, pieļāva, ka tā saucamie "superzvaigžņu" uzņēmumi ir daļēji vainojami zemajā algu pieaugumā, kas OECD, ņemot vērā inflāciju, valstīs vidēji samazinājies līdz 1,2%, salīdzinot ar 2,2% pirms krīzes.
Lielu daļu ražīguma pieauguma ir radījis neliels skaits inovatīvu uzņēmumu, kas daudz iegulda tehnoloģiju attīstībā, bet nodarbina maz darbinieku salīdzinājumā ar tradicionālā biznesa uzņēmumiem. Rezultātā kopējā valsts ienākumu daļa, kas nonāk līdz strādājošajiem, nevis investoriem, OECD valstīs vidēji ir samazinājusies.
Tā vietā, lai rekomendētu pretmonopola politikas ierobežošanu, kā to ir ierosinājuši Amerikas Savienoto Valstu politiķi, OECD pārstāvji norādīja, ka veids, kā palīdzēt darba ņēmējiem, ir labākas izglītības nodrošināšana. Tāpat viņi min, ka algu nevienlīdzību varētu samazināt darba koplīgumi starp darba ņēmējiem un darba devējiem.
