Krievijas lielākais naftas uzņēmums "Rosneft" draud iesūdzēt tiesā Krievijas laikrakstu "Kommersant" par ziņu, kurā apgalvots, ka uzņēmums lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam īstenot sankcijas pret Rietumvalstu uzņēmumiem un privātpersonām, vēsta medijs "Free Europe".
Laikraksts "Kommersant" trešdien, 29.oktobrī, publicēja uzņēmuma "Rosneft" priekšlikumus, kas paredz samazināt Krievijas un Rietumvalstu sadarbību Starptautiskajā kosmosa stacijā, aizliegt Eiropas Savienības (ES) un ASV kodolatkritumu izvietošanu Krievijā. Tāpat "Rosneft" Krievijas prezidentam esot ieteicis konfiscēt Rietumvalstu pilsoņu īpašumus.
Lai gan Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noliedzis, ka tādi uzņēma priekšlikumi saņemti, prezidenta palīga Andreja Belovosa un Krievijas ekonomikas ministra Alekseja Uļukajeva izteikumi publiskajā vidē liecina par pretējo.
Medijs atsaucās uz Krievijas ziņu aģentūru "Itar-Tass", kura vēstīja, ka Peskovs noliedza, ka šādi priekšlikumi būtu saņemti. Viņš uzsvēra, ka visas sankcijas, kas vērstas pret Rietumvalstīm, ir piemērotas "valdības un prezidenta līmenī".
Savukārt Belosovs ziņu aģentūrai norādīja, ka "mēs rūpīgi izskatām "Rosneft" priekšlikumus".
Ekonomikas ministrs Uļukajevs skaidrojis, ka uzņēmuma priekšlikumi "ir ļoti sarežģīts dokuments", piebilstot, ka diez vai tas var kalpot par pamatu jebkāda lēmuma pieņemšanai.
Naftas uzņēmums "Rosneft" savā paziņojumā norādīja, ka ir "ļoti šokēti" par laikraksta "Kommersant" rakstu un varētu iesūdzēt mediju tiesā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ASV vērsusi sankcijas pret "Rosneft" un "Novatek", paredzot, ka kompānija ASV tirgos var iegūt vien īstermiņa finansējumu. Sankciju piemērošanu Vašingtona skaidro ar uzņēmuma nozīmīgo lomu Krievijas naftas nozarē un faktu, ka tās vadītājs Igors Sečins ir ciešs prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs norādījis, ka "Rosneft" jau šogad varētu saņemt no 1,9 līdz 3,6 miljardiem ASV dolāru no valsts labklājības fonda.
