Vācijas kanclere Angela Merkele, ASV prezidents Donalds Tramps un Francijas prezidents Emanuels Makrons – tie ir vien daži no vārdiem, kas lasāmi no otrdienas līdz piektdienai notiekošā 48. Pasaules ekonomikas foruma runātāju sarakstā. Ikgadējais forums Šveices Alpos – Davosā – pulcē ne vien valstu līderus, bet arī biznesa skaļākos vārdus.
Raidsabiedrības BBC Ziemeļamerikas nodaļas redaktors Džons Sopels Davosas forumu raksturo kā vietu, kur ''baņķieri un pasaules mēroga uzņēmumu vadītāja berzē plecus ar prezidentiem, premjerministriem un karaļiem''. Lai arī forumā spriež par dažnedažādiem jautājumiem, pats svarīgākais temats vienmēr bijusi starptautiskā tirdzniecība.
Kā definē foruma organizatori, šogad pasākuma mērķis ir sapulcināt līderus, lai "radītu kopīgu nākotni sadrumstalotā pasaulē". "Tas, ko mēs zinām, ir, ka mums trūkst sadarbības," medijiem paudis foruma prezidents Boržs Brende, piebilstot, ka pasākums varētu dot savu artavu globālās tirdzniecības problēmu risināšanā un citu šķēršļu pārvarēšanā.
Paredzēts, ka no Eiropas un Eirāzijas ieradīsies 40 valdību un valstu vadītāju, kā arī ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs. Forums tiks atklāts ar Indijas premjerministra Narendras Modi uzrunu. Pasākumā plānotas neskaitāmas paneļdiskusijas par ļoti dažādiem tematiem, un runātāju sarakstā atrodami arī vairāku slavenību vārdi, piemēram, aktrises Keitas Blanšetas un mūziķa Eltona Džona.
Ielūgumu piedalīties forumā saņēmuši arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Viens no skaļākajiem paziņojumiem šī gada foruma gaidās nāca no ASV prezidenta Donalda Trampa, kurš apstiprināja savu dalību pasākumā. Trampa priekšteči ASV prezidenta amatā – Baraks Obama un Džordžs Bušs – Davosas forumu neapmeklēja. Pēdējais ASV prezidents, kurš viesojās forumā augstu kalnos esošajā Šveices ciematā bija Bils Klintons 2000. gadā.
Mediji prognozē, ka Baltā nama saimnieka ierašanās forumā varētu sacelt pamatīgu jezgu, jo viņam būs iespēja mesties virsū pasaules elitei pret kuru viņš aktīvi vērsās savā priekšvēlēšanu kampaņā. Tiesa, pēc ASV Kongresa nespējas vienoties par īstermiņa finansēšanas pagarinājumu federālajām aģentūrām, Trampa ierašanās Davosā ir zem jautājuma zīmes. Viņa runa paredzēta pasākuma izskaņā – 26. janvārī –, un, kā svētdien ziņu aģentūrai "Reuters" pauda foruma priekšsēdētājs Klauss Švābs, organizatori joprojām sagaida, ka Tramps ieradīsies.
Nereti mediji un analītiķi uzsver, ka Davosas foruma svarīgākas sarunas nebūt nenoris uz skatuves, bet gan gaiteņos un viesnīcās. Aizvadītās nedēļas piektdienā Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas, kura arī ir foruma runātāju sarakstā, birojs apstiprināja, ka pasākuma laikā notiks viņas un Trampa divpusējā tikšanās.
Divas dienas pirms Trampa uz skatuves kāps gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tiek ziņots, ka abi plāno runāt par Eiropas Savienību – tās nākotni un savu redzējumu par to, kā blokam attīstīties.
Kopumā foruma viesu lokā ir vairāk nekā 2500 cilvēku, tostarp vairāk nekā 70 prezidentu un ministru, tādēļ paredzēti pamatīgi drošības pasākumi, kuru izmaksas lēšamas deviņu miljonu Šveices franku [aptuveni 7,6 miljonu eiro] apmērā. "Kopš 2015. gada teroraktiem un nepārtrauktās džihādistu grupējumu un organizāciju darbības Eiropā dēļ, terora draudi daudzās Eiropas valstīs joprojām ir paaugstināti vai augsti. Šveice ir daļa no Rietumu pasaules, ko džihādisti uzskata par antiislāmisku, līdz ar to arī par potenciālu mērķi teroraktiem," Pasaules ekonomikas foruma komiteju citē raidsabiedrība CNBC. Precīzu forumā iesaistīto drošībnieku skaitu pasākuma organizatori gan neizpauž.
Pasaules ekonomikas foruma biedra statuss uzņēmumam izmaksā 60 tūkstošus ASV dolāru [aptuveni 49 tūkstošus eiro] un ļauj firmas vadītājam apmeklēt forumu, tiesa, papildus iegādājoties arī pasākuma biļeti, vēsta raidsabiedrība CNN.
Davosas foruma kritiķi gan norāda, ka tas jau sen sevi ir izsmēlis – forumā turīgākā pasaules daļa sevi "iebarikādē" Alpu ciematā, lai runātu par naudu un to, kā nopelnīt vēl vairāk naudas, nevis rod atbildes, kā cīnīties ar nevienlīdzību un arvien pieaugošo populismu, raksta CNN.
