Jau daudzkārt vēstīts par Krievijas ekonomikas nedienām, kuras valstij sagādājis naftas cenu kritums un rietumvalstu noteiktās sankcijas. Otrajā gada ceturksnī Kremlis prognozēja ekonomikas kritumu par 4,4%, taču, kā liecina Maskavas statistikas aģentūras "Rosstat" dati, samazinājums bijis straujāks un sasniedzis 4,6%.
Laikraksts atgādina, ka šis ir lielākais ceturkšņa ekonomikas kritums Krievijā kopš 2009. gada, kad pasaule piedzīvoja globālo finanšu krīzi.
Gada pirmajā ceturksnī IKP saruka par 2,2% vēl neliecinot, ka otrajā ceturksnī varētu būt gaidāma tik strauja lejupslīde, raksta laikraksts.
"Šī šobrīd ir vissmagākā ekonomikas krīze, ko Krievija ir piedzīvojusi pat ja jūs salīdziniet ar 1998. un 2008. gadu, turklāt mēs vēl neesam redzējuši sliktāko stāvokli, kur šī krīze varētu novest," sacījusi slavenās finanšu konsultantu kompānijas "McKinsey" Maskavas biroja analītiķe Irina Švakmane. Viņa arī piebilst, ka krīzes laikā vājākais ķēdes posms varētu būt banku sektors.
Jau vēstīts, ka saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā 2014. gada 1. jūlijā pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem tika noteiktas ES sankcijas. Krievija uz tām atbildēja, 2014. gada augustā aizliedzot ievest lielāko daļu pārtikas produktu no ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
