Foto: AFP/Scanpix
Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis, iesaistoties konfliktā Sīrijā, ir radīt vēl lielāku jucekli Tuvajos Austrumos, kā arī kāpinātt naftas cenas, intervijā CNN sacījis ASV hedžfonda "BP Capital Management" īpašnieks Tomass Būns Pikens.

"Viņš vienkārši vēlas augstākas naftas cenas," intervijā sacījis miljardieris, paskaidrodams, ka Krievija izmisīgi meklē veidus, kā uzlabot savas ekonomikas stāvokli, kas zemo naftas cenu dēļ ir nonākusi recesijā.

"Tieši ASV nespēja uzņemties līdera lomu ļāvusi Krievijai iesoļot Sīrijā," pārliecināts ir Pikens, minēdams, ka tagad, nosūtot savus militārs spēkus uz Sīriju, Putins ir ideālā pozīcijā, lai radītu vēl lielāku jucekli jau tajā trauksmainajā reģionā.

Līdzīgos spriedumos intervijā ar CNN dalījies arī "Yardeni Research" stratēģis Eds Jardens. "Krievijas darbība Sīrijā noteikti rada lielāku nenoteiktības sajūtu reģionā, tādā veidā arī tiek stimulētas naftas cenas. Ja tās sāktu krist vēl vairāk, Putinam, atrodoties Sīrijā, būtu visas iespējas jauniem manevriem," sacījis Jardens.

Ziņots, ka "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm Londonas biržā otrdien, 13. oktobrī, sarukusi par 2,79 ASV dolāriem līdz 49,86 dolāriem par barelu. 2014. gada sākumā pirms Krievija okupēja Krimu un uzsāka kara darbību Ukrainas sākumā "Brent" markas jēlnaftas cena sasniedza pat 107 ASV dolāru par barelu.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas lidmašīnas kopš 30. septembra veic uzlidojumus Sīrijā. Maskava apgalvo, ka gaisa triecieni vērsti pret teroristu organizācijas "Islāma valsts" pozīcijām, bet Rietumi pārmetuši Krievijai, ka uzlidojumos cietuši galvenokārt Sīrijas mērenie nemiernieki, kas cīnās pret Damaskas režīmu.

Postošais karš Sīrijā turpinās kopš 2011. gada pavasara, kad pret valdošo režīmu vērstie protesti pārauga vardarbībā.

Sīrijas konfliktā bojā ir gājuši vismaz 240 000 cilvēku. Miljoniem sīriešu devušies bēgļu gaitās gan valsts iekšienē, gan uz ārzemēm, papildinot uz Eiropu plūstošo migrantu straumes.

Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.

Kopš 30. septembra ar gaisa triecieniem Bašara al Asada režīma atbalstam iesaistījusies arī Krievija, draudot ieilgušo konfliktu vēl vairāk padziļināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!