Krievija atrodas tuvu vēsturiskam notikumam –, iespējams, jau tuvākajā laikā "Gazprom" varētu zaudēt vērtīgākā valsts enerģētikas uzņēmuma statusu, jo, uzlabojot finanšu rādītājus un cīnoties par lielāku ietekmi Kremlī, tam uz pēdām min otrs lielākais nozares uzņēmums "Rosņeft", raksta ietekmīgais biznesa medijs "Bloomberg".
Pasaules lielākā dabasgāzes ieguvēja "Gazprom PJSC" tirgus vērtība, pēc "Bloomberg" aplēsēm nosakāma 51 mijarda ASV dolāra apmērā, kas ir vien par 2,6 miljardiem ASV dolāriem lielāka nekā tuvākajam konkurentam "Rosneft OJSC". Salīdzinājumam – 2008. gadā abu kompāniju vērtības atšķirība tika noteikta 280 miljardu ASV dolāru apmērā.
Starpības samazinājums galvenokārt skaidrojams gan nevis ar "Rosņeft" strauju izrāvienu, bet "Gazprom" finanšu nedienām. Proti, pēdējos gados samazinājusies uzņēmuma tirgus kapitalizācija – līdz 2008. gada finanšu krīzei "Gazprom" vērtība veidoja vairāk nekā 300 ASV miljardus dolāru.
Savukārt tagad kompānijas vērtība svārstās ap 50 miljardiem dolāru, tai krietni atpaliekot no citiem pasaules enerģētikas gigantiem.
Kompānijas pārstāvji medijos vērtības kritumu nereti pamato ar arvien siltākām Eiropas ziemām, tikmēr "The Guardian" raksta, ka kompānija vairāk kalpo Kremļa ģeopolitiskajām interesēm un Maskavas atblastītiem izšķērdīgiem megaprojektiem, nevis stratēģiski tālredzīgi plānojusi savu attīstību.
Kā uzskata "Bloomberg" aptaujātie Krievijas ekonomikas eksperti, tuvāko piecu gadu laikā "Rosņeft" varētu pirmo reizi kopš 1999. gada, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma sākums, pārspēt savu sīvāko konkurentu "Gazprom".
Šāds pavērsiens arī pamainītu varas struktūru Kremlī, uzskata "Bloomberg" aptaujātie eksperti no "Otkritie Financial Corp.", "Aton LLC" un "Raiffeisen Bank AO".
Abas minētās kompānijas bijušas Krievijas ekonomikas balsts – abu uzņēmumu nomaksātie nodokļi veido aptuveni 30% no valsts budžeta, turklāt tās tērē miljardiem ASV dolāru ostu būvniecībā, naftas urbumos un transporta sistēmu uzlabošanā, tādējādi darbu nodrošinot vairākiem miljoniem valsts iedzīvotāju. Par to tām tradicionāli nodrošinātas viegli pieejamas lobija iespējas valsts varas gaiteņos.
Taču, neskatoties uz abu kompāniju devumu valsts ekonomikai, savā starpā tās nebūt nav draudzīgas.
"Tur valda saspīlēta tirgus konkurence. Ik gadu redzam, kā abas kompānijas uzmanīgi pēta un pārbauda viena otras nodokļu atmaksas, likumprojektu lobiju un devumu budžeta veidošanā," sacījis "Otkritie Financial Corp." pārstāvis Artjoms Končins.
"Ņemot vērā abu kompāniju vēsturi, "Rosņeft" "Gazprom" apsteigšanu vērtē ļoti nopietni," viņš secina, piebilstot, ka konkurenta apsteigšana ievērojami palielinātu lobija iespējas Kremlī.
Tikmēr "Raiffeisen Bank" analītiķis Maskavā Andrejs Poļiščuks norāda, ka "Rosņeft" tirgus vērtība varētu panākt "Gazprom" sasniegto jau līdz šī gada beigām. Viņš intervijā "Bloomberg" skaidro, ka, salīdzinot ar konkurentu, ilgtermiņā "Gazprom" problēmu klāsts izskatās krietni draudīgāks.
Pēc eksperta domām, kara Ukrainā un saspringto attiecību ar Turciju dēļ, "Gazprom" gāzes piegādes uz minētajām valstīm ir grūti prognozējamas. Tāpat jau ziņots, ka "Rosņeft" jau vairākkārt izteicis pretenzijas uz "Gazprom" gāzes eksporta monopola atcelšanu, kas tika noteikts 2006. gadā.
Vēstīts, ka milzīgā dabasgāzes ražotāja, no kura piegādēm desmitgadēm ir atkarīgas daudzas valstis, tostarp Latvija, monopolu apdraud tehnoloģiju progress, kura iespaidā gāzes tirgus kļūst arvien globālāks, pieaug ieguves apjomi un krītas cenas.
