Sīvais ASV sāncensis: septiņas aktuālas Ķīnas ekonomikas tendences  (29)

Portāls „Delfi" piedāvā aplūkot, kādas šobrīd ir ASV uzstājīgās iedzinējas - Ķīnas - ekonomikas tendences, ņemot vērā gan IKP izaugsmes tempa prognozes, gan ražošanu raksturojošās iezīmes. 

Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi palēninās jau otro ceturksni pēc kārtas. Šogad pirmajā ceturksnī Ķīnas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 7,7%, bet otrajā ceturksnī - par 7,5%, vēsta raidsabiedrība BBC.

Ķīna vairākus gadu desmitus piedzīvojusi strauju ekonomikas izaugsmi, taču tagad valsts vadība gatava samierināties ar lēnākiem izaugsmes tempiem, uzskata analītiķi. Statistika liecina, ka izaugsmes tempus ietekmējusi ārējās tirdzniecības apgrozījuma samazināšanās un varas iestāžu rīcība, kuras mērķis bija samazināt kreditēšanas apjomus.

Kompānijas "IHS Global Insight" ekonomiste Žeņa Sjaņfana norāda, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir mazāks par 8% jau piecus ceturkšņus pēc kārtas un "tā ir skaidra bēdas pazīme".

Ķīnas valdība vēlas šogad noturēt ekonomikas izaugsmi gada laikā par 7,5%, un tas būs zemākais rādītājs 20 gadu laikā. Analītiķi šobrīd nav pārliecināti, ka bez valsts iejaukšanas un stimulēšanas pasākumiem izdosies noturēt 7,5% IKP pieaugumu.

BBC norāda, ka Ķīnas ekonomika "vilkusi" visu pasauli - uz Ķīnas ražotāju pieprasījuma balstījās vairākas rūpniecības nozares citās valstīs, piemēram, Austrālijas kalnrūpniecība. Pērn Ķīnas IKP pieaudzis par 7,8%, un tas bija zemākais rādītājs 13 gadu laikā.

Jūlijā Ķīnas importa un eksporta rādītāji pārsteidzoši uzlabojušies, krietni pārspēdami jūnijā uzrādītos rezultātos, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Eksports jūlijā, salīdzinoši ar pērn iespēto, pieaudzis par 5,1%, savukārt importa rādītāji uzlabojušies par 10,9%. Rezultāti pārsteiguši daudzus analītiķus, ņemot vērā, ka jūnijā eksports kritās par 3,1%, bet imports mazinājās par 0,7%. Eksperti norāda, ka ievērojams dzinulis Ķīnas pagājušā mēneša izaugsmei bijis ASV patērētāju pārliecības uzlabošanas un pašas ASV ekonomikas augšanas tempa kāpums. Tādējādi šī sakarība vēlreiz apliecina, pēc BBC ekspertu domām, abu lielvalstu savstarpējo ekonomikas atkarību. 

Ķīnā šā gada jūlijā tika pārdoti 1,52 miljoni jaunu automašīnu, kas ir par 9,9% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, vēsta aģentūra „Bloomberg.".

Tādējādi jaunu automašīnu tirdzniecības apjoms piedzīvojis izaugsmes tempa palēnināšanos salīdzinājumā ar 11,2% pieaugumu jūnijā, kas pamatīgi uztrauc auto rūpniekus ASV, Eiropā un Austrumāzijā.

Tā, piemēram, Dienvidkorejas autobūves kompānijas "Kia Motors" peļņa šā gada otrajā ceturksnī bijusi 1,18 triljonus vonu (562,8 miljonus latu), kas, salīdzinoši ar pērnā gada rezultātiem, ir 7,8% uzlabojums. Kompānijas peļņas pieaugums tika skaidrots ar pārdošanas apjoma pieaugumu Ķīnā. Kaut arī jūlijā bija manāms automašīnu tirdzniecības uzlabojums, gada griezuma kritums ir tas, kas aizvien nomāc ražotājus.

Šis kritums uztrauc arī „Kia Motors", kas ievērojamu savu produkcijas izplatīšanas daļu plāno Ķīnā, kas ir pasaulē lielākais automašīnu realizācijas tirgus.

Automašīnu tirdzniecības apjoma pieauguma tempa palēnināšanās tiek skaidrota gan ar karstajiem laikapstākļiem jūlijā un augusta sākumā, kad autoražotāji parasti apkopj rūpnīcas un sūta darbiniekus atvaļinājumos, gan arī kā skaidrojums tiek minēts kopējais ekonomikas izaugsmes tempa kritums, kas nerada pārliecību patērētājos.

Autobūvnieku sakarsušos prātus gan atvēsina konsultāciju kompānija "McKinsey", kas prognozē, ka Ķīnas automašīnu tirgus līdz 2020.gadam vidēji pieaugs par 8% gadā un sasniegs 22 miljonus vienību.

Rūpniecības apjoms Ķīnā šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājies par 9,7%, vēsta aģentūra „Bloomberg". 

Šie valsts statistikas biroja dati liecina, ka rūpniecība Ķīnā piedzīvojusi straujāko izaugsmi pēdējo piecu mēnešu laikā.

Pārsteigumu radīja fakts, ka šis pieaugums bijis straujāks par aģentūras "Dow Jones Newswires" ekspertu prognozēto kāpumu 9% apmērā. Savukārt mazumtirdzniecības apjoms Ķīnā jūlijā gada griezumā pieaudzis par 13,2%, kas arī bijis straujāks par ekonomistu prognozēto. 

Pēc jūlija beigās atsāktajām ASV un Ķīnas stratēģiskā un ekonomiskā dialoga sarunām, Āzijas valsts piekritusi turpināt izskatīt abu valstu investīciju pārvaldības līgumu, pēc kura noslēgšanas abu valstu savstarpējā investīciju plūsma kļūtu ievērojami brīvāka un intensīvāka, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Sarunas notikušas tā saucamajā abu valstu stratēģiskā un ekonomiskā dialoga ietvaros, kurā pārrunā valstu ekonomikas un politikas attiecības. Dominēja plašāki ekonomikas jautājumi ar uzsvaru par abu valstu savstarpējo investīciju vides klimatu.  ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū paziņojis, ka Ķīna pirmo reizi ir piekritusi visiem izskatāmajiem jautājumiem par investīciju pārvaldības līgumu, ko piedāvā ASV. Līguma sarunas tika sāktas 2008.gadā.  Abas valstis gan nav noteikušas laika ierobežojumu līguma izskatīšanas termiņam.

Ķīnas investīcijas ASV 2012.gadā vērtējamas 6,5 miljardu ASV dolāru (3,5 miljardi latu) apjomā, kas ir 12% palielinājums, salīdzinot ar 2011.gadu.

Savukārt ASV Ķīnā investēja 3,1 miljardu dolāru (1,7 miljardi latu), kas ir par 4,5% pieaugums, salīdzinot ar 2011.gadu, vēsta CNBC.

Ķīna kopā ar Honkongu un Indiju atrodoties bīstamajā "augsta riska" zonā, jo šo valstu monetārā politika pēdējo četru gadu laikā bijusi pārāk brīva, uzskata finanšu konsultācijas uzņēmuma "Nomura Holdings Inc" analītiķi, ziņo "VestiFinance".

"Nomura" ziņojumā norādīts, ka visā Āzijā strauji audzis iekšējā valsts parāda apjoms, pērn sasniedzot 167% no iekšzemes kopprodukta, turklāt vairākos nekustamo īpašumu tirgos ir liels "burbuļu" risks. Nodokļu slodzes koeficients pieaudzis par vairāk nekā 50% Honkongā un Singapūrā, un no 30% līdz 40% Malaizijā, Dienvidkorejā un Ķīnā.

Iepriekš martā "Nomura" bankas eksperti saskatījuši Ķīnas ekonomikā vairākas pirmskrīzes pazīmes. Piemēram, eksperti uzskatījuši par bīstamu pārāk strauju izsniegto kredītu, kā arī korporāciju un valsts obligāciju apjomu pieaugumu no 121% no IKP 2008.gadā līdz 155% pērn. Eksperti uzskata, ka Pekinai nāksies atteikties no straujas ekonomikas izaugsmes, lai izvairītos no finanšu sabrukuma.

Par iespējamajām Ķīnas banku nedienām jau 2011.gada martā vēstīja ietekmīgā reitingu aģentūra "Fitch". Tās vecākais analītiķis Ričards Fokss tolaik prognozēja, ka līdz 2013. gada vidum Ķīnai būs jāpiedzīvo banku krīze. Fokss toreiz izskaidroja, ka sistēmisku krīzi izraisīšot kreditēšanas apjomu pieaugums, kā arī strauja nekustamo īpašumu sadārdzināšanās valstī, vēsta "Bloomberg". Sistēmisku krīzi Fokss skaidroja kā vietējo finanšu organizāciju defoltu.

Foksa prognozes teju piepildījās  - jūnija beigās "apstājās" Ķīnas starpbanku finansēšanas tirgus. Vienas dienas kredītu likmes sasniedza piecu gadu rekordus, bet Ķīnas Centrālā banka atteicās izsniegt kredītiestādēm skaidru naudu. Valstī radās panika. Ārvalstu mediji un eksperti situāciju Ķīnā nodēvēja par kreditēšanas krīzi. Savukārt portāla "Delfi" uzrunātie Latvijas ekonomikas eksperti prognozēj, ka Ķīna nekļūs par otru Grieķiju vai Itāliju, taču reizē arī norāda, ka Ķīna "spēlējas ar uguni".

Lai gan pēc jūnija beigu finanšu tirgus apstāšanās situācija normalizējās, „Bloomberg" eksperti uzskata, ka vismaz tuvāko mēnešu un pat, iespējams, gadu laikā tirgus uzticību neatgūs.