Slānekļa gāzes ieguve Eiropā ir bīstama, jo iegūšanas procesā tiek piesārņoti saldūdens avoti un tas var atstāt nākamās paaudzes bez ūdens, aģentūrai "RIA Novosti" paudis ANO Vides programmas Starptautiskā "zaļo" tehnoloģiju centra vadītājs Surendra Šresta.
"Ja jūs piesārņojat pazemes ūdensapgādes avotus, jūs kaitējat nākamajām paaudzēm. Saldūdens krājumi ir ierobežoti gan virszemē, gan pazemē. Ja tos piesārņos šodien, tad nākotnē cilvēki paliks bez ūdens. Tāpēc ir rūpīgi jāapdomā, pirms sākt virzīt jaunus projektus ar šādām tehnoloģijām," paudis Šresta forumā "Eiropa Āzija".
Pēc viņa teiktā, slānekļa gāzes ieguves projektu izstrādātāji neņem vērā ilgtermiņa kaitējumu pazemes ūdeņiem, kā arī iespējamas ģeoloģiskas izmaiņas. Viņš uzsver, ka šādu projektu izstrādē jāņem vērā ne tikai īstermiņa ekonomiskie ieguvumi, bet arī kaitējums ekosistēmai un nākamajām paaudzēm.
ANO Vides programma apsver iespēju sagatavot ziņojumu par slānekļa gāzes ieguves kaitējumu ar pašreizējām tehnoloģijām. Tiesa šādam darbam nepieciešama ANO piekrišana.
Jau ziņots, ka arī Latvijā savulaik sprieda par slānekļa gāzes ieguves iespējām, ņemot vērā ASV pieredzi. Tomēr runas par iespēju izpētīt un iegūt slānekļa gāzi, ko Latvijas politiķi pirms gada pusotra piesauca kā potenciālo alternatīvu Krievijas dabasgāzei, kādu laiku ir pazudušas no varasvīru retorikas. Iemesls - slānekļa gāzes ieguves flagmaņa ASV ģeologu secinājums, ka šī resursa potenciāls Latvijā ir gaužām neliels. Līdz ar to slānekļa gāzes izpētes un iespējamās ieguves jautājumā Latvijā šobrīd nekas "ievērības cienīgs" nenotiek un "bums ir beidzies".
Slānekļa gāze ir tā pati dabasgāze, taču atšķirība ir tāda, ka ierasti iegūtā dabasgāze plūst uz zemes augstākiem slāņiem, bet slānekļa gāze atrodas cilmiezī. To ir daudz sarežģītāk un dārgāk iegūt - derīgā izrakteņa iegulās, kas atrodas līdz pat pāris kilometru dziļumā, ar augstu spiedienu ievada ūdens, smilšu un dažādu ķīmisku vielu maisījumu, ar hidrosprādzienu laužot iežus un atbrīvojot tur esošo dabasgāzi.
Pionieris slānekļa gāzes izpētē un ieguvē ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV) - tās daudzus gadus pētījušas resursa ieguves iespējas no slānekļa iežiem un pēdējos gados ir kļuvušas par nopietnu konkurentu dabasgāzes ieguves lielvalstij Krievijai. ASV uzņēmumi, kam ir attiecīgas tehnoloģijas gāzes ieguvei no iežiem, aktīvi meklē potenciālos slānekļa gāzes laukus. Tādi ir arī vairākās Eiropas valstīs, lielākie - Francijā un Polijā. Parīze ir skeptiska par slānekļa gāzes ieguvi, jo nevēlas gandēt vidi un piesārņot pazemes ūdeņus.
