Spānijas valdība piektdien atkārtoti paziņoja, ka tai nebūšot nepieciešama visaptveroša ārējā palīdzība, lai gan bažas par šīs eiro zonas valsts finanšu stabilitāti arvien palielinās.
"[Ārējas] palīdzības nebūs, un [šādas] palīdzības iespēja ir izslēgta," lai arī "pēdējās nedēļās tiek plaši runāts par [šādu] palīdzību vai ārēju intervenci", paziņoja Spānijas vicepremjere Soraija Saensa de Santamarija.
Savukārt ekonomisti ir brīdinājuši, ka Spānijai līdzās 100 miljardu eiro (aptuveni 70 miljardu latu) vērtajai banku glābšanas paketei neizbēgami būs nepieciešama pilna apmēra glābšana, jo tās aizņemšanās likmes pēdējās nedēļās ir cēlušās līdz kritiski bīstamiem līmeņiem, kas tiek uzskatīti par neilgtspējīgiem ilgtermiņā.
Savukārt Spānijas ekonomikas izdevums "El Economista" trešdien vēstīja, ka Madride vēloties dabūt ārkārtas aizdevumus 300 miljardu eiro (210 miljardu latu) apmērā, lai ar to palīdzību atmaksātu savus parādus.
Vairākas Eiropas Savienības amatpersonas iepriekš paudušas viedokli, ka Spānija cenšas visiem spēkiem izvairīties no visaptverošas ārējās palīdzības prasīšanas, jo tas eiro zonas ceturtajai lielākajai ekonomikai būtu politisks pazemojums.
Arī citas eiro zonas valstis, kas bija spiestas vērsties pēc palīdzības pie pēdējās instances aizdevēja Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības, tostarp Grieķija, Īrija un Portugāle, sākumā kategoriski noliedza, ka varētu prasīt šo institūciju atbalstu, lai glābtos no bankrota.