"Nīderlandes dabasgāzes rezerves ir gandrīz beigušās," norāda statistikas biroja vecākais ekonomists Peters Heins van Mulligens. "Kopš dabasgāzes atklāšanas Groningenā 1959.gadā mēs esam izmantojuši aptuveni 80% no mūsu rezervēm. Ja ieguves apjoms saglabāsies nemainīgs, mūsu gāze beigsies 17 gadu laikā."
Dabasgāzes cenu kritums un Nīderlandes valdības pēdējos divos gados pieņemtais lēmums samazināt dabasgāzes ieguvi seismiski aktīvajā ziemeļu provincē arī izraisījis ievērojamu valsts ienākumu kritumu, skaidro ekonomists.
Viņš vēsta, ka 2013.gadā Nīderlandes valdības ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas bija aptuveni 13 miljardi eiro, taču šie ienākumi pērn nokritušies līdz aptuveni pieciem miljardiem eiro.
Jūnijā Nīderlandes valdība paziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā plāno samazināt Groningenas dabasgāzes ieguvi vēl par 11,1% - no pašreizējiem 27 miljardiem kubikmetru līdz 24 miljardiem kubikmetru.
Galīgo lēmumu šajā jautājumā paredzēts pieņemt oktobrī.
Nīderlande 2014.gadā bija Rietumeiropas otra lielākā dabasgāzes eksportētāja pēc Norvēģijas un ieņēmumi no dabasgāzes ieguves veidoja 2,6% no valsts kopējiem ieņēmumiem, vēsta statistikas birojs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
