Foto: AFP/Scanpix

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda sestdien Davosas forumā brīdināja, ka nepiemērota izdevumu griešana var "nožņaugt" ekonomikas izaugsmes izredzes, tāpēc taupības programmām jābūt individuāli pielāgotām katras valsts ekonomikai nevis jābūt radītām "pēc vienas piegrieztnes", vēsta raidsabiedrība BBC.

SVF ir starp tām institūcijām, kas uzsver, ka valstīm ir jāsamazina to parādi, taču daudziem tas rada bažas par to, kā tas ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Pasaules ekonomikas forumā Šveices slēpošanas kūrortā Davosā viens no galvenajiem jautājumiem bija, kāds būtu pareizais risinājums eirozonas parādu krīzei.

"Mēs neierosinām, ka visur jānotiek fiskālajai konsolidācijai pēc viena parauga," uzsvēra Lagarda. "Dažām valstīm pilnā ātrumā jāsteidzas panākt fiskālā konsolidācija, savukārt citām vēl ir brīva telpa. Tām ir jāizpēta iespējas, ko darīt, lai palīdzētu sev. Tai (konsolidācijai) ir jābūt pielāgotai kā drēbnieka šūtai," sacīja Lagarda.

ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners bija starp tiem, kas pauda bažas par fiskālās konsolidācijas iespējamo ietekmi. Uzrunājot ikgadējās pasaules politisko un biznesa līderu sanāksmes dalībniekus, viņš brīdināja, ka taupības pasākumi rada recesijas cikla risku.

"Pastāv risks, ka katra vilšanās par nepietiekamo izaugsmi izraisīs taupību, kas tikai vēl vairāk veicinās panīkumu, un tas ir cikls, kas jums jāaptur, lai atrisinātu finanšu krīzi," sacīja Gaitners. Viņš gan atzina, ka atsevišķām Eiropas valstīm vēl ilgu laiku nebūs citu alternatīvu kā vien ļoti būtiska budžeta deficīta samazināšana.

Kā zināms, krīzes skartās valstis, piemēram, Grieķija un Spānija šobrīd būtiski apgriež valdības izdevumus un palielina nodokļus, mēģinot samazināt budžeta deficītu.

Savukārt Lagarda, kura uzskata, ka deficīta samazināšanas pasākumi devuši būtisku progresu eirozonas krīzes pārvarēšanā, norādīja, ka taupība ir tikai daļa no risinājuma, uzsverot nepieciešamību pastiprināt tā saukto "ugunsmūri" – ļoti paplašinātu glābšanas fondu, ko veidotu eirozonas dalībvalstu piešķirtie līdzekļi.

"Ir ārkārtīgi svarīgi, lai eirozonas dalībvalstis patiešām izveidotu skaidru, vienkāršu ugunsmūri, kas darbotos gan lai ierobežotu kaitīgo ietekmi, gan lai paustu sava veida uzticības aktu eirozonai, lai šīs zonas finanšu vajadzības patiešām varētu tikt apmierinātas," sacīja Lagarda.

SVF izpilddirektore arī pieminēja simtiem miljardu dolāru, ko viņa vēlas piesaistīt krīzes skarto valstu atbalstam, jo sevišķi, ja nostiprināsies ekonomikas lejupslīde. Pacēlusi savu dizainera rokassomu, Lagarda sacīja: "Es te esmu ar manu mazo somiņu savākt mazliet naudas."

"Bez šaubām, eirozonai būs nepieciešama palīdzība, taču Centrālajā un Austrumeiropā arī būs vajadzības. Un citās valstīs, to skaitā ar zemiem un vidējiem ienākumiem, būs vajadzības. Vienām īstermiņa, citām – ilgtermiņa," sacīja SVF izpilddirektore.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!