Bijušā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka politiskās karjeras beigas sākās nevis Atēnās, Briselē vai Berlīnē, bet gan Rīgā, raksta ietekmīgais laikraksts "The Financial Times".
Tieši Rīgā pirms diviem mēnešiem neformālā eirozonas finanšu ministru sanāksmē, kas noritēja, kā vēsta laikraksts, dīvaini veidotajā postmodernajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās ministru uzbrukumi grieķu politiķiem. Viņu ieskatā Varufakis nespēja aptvert Atēnu un kreditoru viedokļu atšķirību dziļumu un svarīgumu.
Uzbrukumi gan nebija personīgi, lai gan saspringtajā gaisotnē Lielbritānijā izglītotais ekonomists un spēļu teorijas eksperts nosaukts par spēlmani un amatieri, izskanējis medijos. Šo faktu nolieguši gan vairāki no sanāksmē klātesošajiem, gan pats Varufakis, kurš saskaņā ar viņa sacīto "The New York Times Magazine" sanāksmi esot arī ierakstījis.
Varufakis atkāpās no amata pirmdien - dienu pēc tam, kad Grieķijas vēlētāji referendumā atbilstoši valdības aicinājumiem noraidīja starptautisko kreditoru prasības. Demisiju politiķis pamatoja ar nepieciešamību atvieglot sarunas ar kreditoriem, kuri ar viņu tiekoties nelabprāt.
Tikai dažas dienas pēc Rīgas neformālās finanšu ministru sanāksmes un tās priekšsēdētāja - Nīderlandes finanšu ministra Jerūna Deiselblūma - zvana Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram harizmātiskais Varufakis sarunās tika nomainīts ar pragmātiskāku Grieķijas pārstāvi.
Tomēr Eiropas līderi arī pēc tam bija pārliecināti, ka Varufakis stāvēja aiz daudzām no grūtībām neauglīgajās diskusijās un sarunās. "Man vienmēr teica, ka [Ciprs] tiešām vēlas vienoties, bet viņam tiek nodota nepareiza informācija un viņam jāsamierinās ar Varufaka manevriem," laikrakstam teikusi kāda sarunās iesaistīta amatpersona. "Iekšienē Varufakis ir viens no diviem cilvēkiem, kas apgrūtināja vienošanās panākšanu grieķu nometnē."
Kā vēstīts, paziņojumā savā blogā, kurā Varufakis pirmdien paziņoja par atkāpšanos, viņš uzsver, ka grieķu tautas lieliskais "nē" balsojums svētdienas referendumā jāpārvērš situācijas risinājumā, kas viņa skatījumā ir vienošanās, kas ietver Grieķijas parāda restrukturizāciju, mazāk taupības pasākumu, ienākumu pārdali par labu mazturīgajiem un reformas.
Politiķis bloga ierakstā svētdien notikušo tautas nobalsošanu sauc par referendumu, kas palikšot vēsturē kā "unikāls brīdis, kad maza Eiropas nācija stājās pretī parādu važām".
Grieķijas pilsoņi svētdien notikušajā referendumā teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Pēc šī bezprecedenta gadījuma eirozonā nav skaidrības par to, kā situācija attīstīsies tālāk, tomēr skaidrs, ka Eiropas līderiem nāksies apsvērt Grieķijas aiziešanu no monetārās savienības.
Jau nedēļu bankas Grieķijā ir slēgtas. Otrdien valsts neveica maksājumu Starptautiskajam Valūtas fonda, 1,5 miljardu eiro apmērā, tādēļ fonds pārtraucis tālāku Grieķijas finansēšanu. Savukārt Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms paziņojis, ka Grieķija oficiāli ir piedzīvojusi valsts maksātnespēju.
