2014. gada decembrī inflācijas līmenis bija 24,9 %, bet 2013. gada decembrī - 0,5%.
Vairāki ārzemju mediji vērsuši uzmanību uz hiperinflācijas risku Ukrainā. “The Washington Post”, atsaucoties uz avotiem Kijevā, neoficiālo Ukrainas inflācijas apmēru lēsis pat 272% līmenī.
Tikmēr Pasaules bankas (PB) aplēses liecina, ka 2015. gada laikā valsts iekšzemes kopprodukts sarucis par 12%. Tiesa gan, PB prognozē - ja Ukraina īstenos solītos reformu procesus un apkaros korupciju, jau 2016. gada laikā ekonomika varētu atgriezties pie izaugsmes 1% apmērā.
2016. gada laikā Kijevai paredzēts saņemt vērienīgu aizdevumu – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) izmaksās 4,5 miljardus ASV dolāru, 1,5 miljardus ASV dolāru garantēs Eiropas Savienība (ES), bet vienu miljardu dolāru nodrošinās ASV.
Savukārt attiecībā pret trīs miljardu ASV dolāru lielajām parādsaistībām pret Maskavu Ukraina paziņojusi par defoltu. Krievija uz to reaģējusi, solot uzsākt tiesvedību.
Ukrainas parlaments 2016. gada budžetu pieņēmis ar deficītu, kas mērāms 3,7% no IKP apjomā. Kijevā un ārvalstīs tas nodēvēts par taupības budžetu, kura apstiprināšana nodrošina sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Ziņots, ka 2014. gada februārī Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Tāpat kopš 2014. gada Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Nu jau teju divus gadus ilgstošais konflikts Ukrainai radījis miljardiem ASV dolāru lielus zaudējumus.
