Foto: no Matija Babra arhīva

99% biznesa ideju dzimst, kad tās autors sastopas ar problēmu, ko neviens nav piedāvājis atrisināt. To pierāda arī RTU IdeaLAB jeb ideju laboratorijā pēdējā sezonā radītās idejas un attīstītie projekti. No saņemtajiem 73 pieteikumiem spēcīgāko 22 projektu vidū bija viedais motorollers un loģistikas sistēma, austiņas ekstrēmo sporta veidu baudītājiem, neparasts tīklošanās modelis, ierīces ūdenssportistu drošības veicināšanai un fizioterapijai, īpašs pulkstenis, kas palīdz strukturēt mazuļu dienu, unikāls māju dizains, treniņu izsekojamības iekārta, mobilā tāfele.

Šo ideju izstrādi vislielākajā mērā ir veicinājusi arī BlueOrange, palīdzot jaunajiem uzņēmējiem tikt pie makšķeres un izvilkt lielo zivi – satikt domubiedrus un potenciālos partnerus, piesaistīt mentorus un investorus, attīstīt savu ideju līdz biznesam. Sezonas favorītus banka izvirzīja, balstoties uz savām vērtībām un projektu ideju un misiju. BlueOrange īpašo balvu – 500 eiro idejas attīstībai saņēma Matijs Babris (projekts Movement Spotnaneous) un Edgars Viziņš (viedā elektriskā motorollera projekts).

Tīklošanās kā piedzīvojums


Movement Spontaneous ir piedzīvojumu organizācija, kas organizē nakts pārgājienus vai ekspedīcijas uz ārvalstīm. Kā atzīst tās līdzdibinātājs Matijs Babris, tas pat īsti nav bizness, bet iniciatīva, kas radusies pašu intereses pēc, un nu izaugusi līdz biedrībai. Tās pastāvēšanas laikā rīkoti 45 dažādi piedzīvojumu pasākumi, kuros piedalījušies 1300 cilvēki un kopīgi pievarēti 1660 km. Viens no tālākajiem – Islandē. Dalība piedzīvojumā ir par velti, atsevišķās situācijās katram jāsedz ar ceļošanu saistītās tehniskās izmaksas. Pieteikties var ikviens - notikumi tiek izziņoti Facebook, reizēm tikai vienu dienu iepriekš, un tas palīdz regulēt arī dalībnieku skaitu.

Pārgājienu ideja un galvenais mērķis ir tīklošanās. Projekta autors Matijs Babris ir arhitektūras maģistrantūras students ar neizsmeļamu enerģiju, uzņēmēja un piedzīvojumu garu. Dažādos inkubatoros viņš piedalījies ar 8 startapiem, no kuriem puse joprojām ir attīstības stadijā. Viens no viņa uzņēmumiem TreeHouse place būvē platformas augstu kokos, cits – Quube, ražo dizaina turētājus rakstāmlietām. Vairums ideju radušās pārgājienos. "Ejot mūsu smadzenes strādā citādāk, nekā sēžot. Ne velti daļa cilvēku mēdz ar datoru strādāt stāvus. Pavērojiet savu rīcību: cenšoties atrisināt kādu problēmu vai runājot pa telefonu, nereti riņķojam apkārt telpai," saka Matijs. "Piedzīvojumos satiekas cilvēki no ļoti dažādām vidēm un ar atšķirīgu pieredzi. Viņi apspriež idejas un palīdz risināt kādus otram aktuālus jautājumus. Es pārgājienā esmu saticis gan daudzus biznesa partnerus, gan savu dzīvesbiedri. Stīvs Džobss reiz teica, ka radošums ir tikai jau esošu lietu neparastas kombinācijas. Tieši to mēs atrodam Movement Spontaneous."


Matijs Babris

Par otru BlueOrange favorītu, kas tika apbalvots RTU IdeaLAB noslēguma pasākumā – Edgara Viziņa projektu "RMR Motorbikes" - mēs jau rakstījām iepriekš. Izmantojot izdevību, vēlamies pastāstīt par vēl dažiem interesantiem ideju laboratorijas finālistiem.

Palīgs neiroloģiskiem pacientiem

Mazā tiltiņa poza, kad cilvēks no guļus stāvokļa saliec kājas un paceļ iegurni, ir viens no būtiskākajiem vingrinājumiem, kas palīdz atgūt kustību spēju cilvēkiem pēc insulta vai mugurkaula traumām. Tas tiek izmantots arī geriatrijas un neiroloģisko slimību pacientu rehabilitācijā. Bieži pacients šo kustību nevar izdarīt paša spēkiem un palīdz fizioterapeits, bet tā ir fiziski grūta un ne vienmēr izpildāma pilnvērtīgi. Ar šo problēmu jau pirmajā prakses dienā saskārās topošais fizioterapeits Artūrs Dāvis Paeglis un kopā ar draugu Teodoru Kerimovu radīja BELP – ierīci, kas varētu atvieglot fizioterapeitu darbu un paātrināt pacientu atveseļošanos. BELP nosaukums simbolizē mazā tiltiņa kustību un palīdzību – apvienojot angļu valodas vārdus bridge un help.

"Pēc slimības vai traumām cilvēkam ir zudusi ne tikai fiziskā spēja veikt kustības, bet arī smadzenes ir aizmirsušas, kā tas darāms, un jāmācās no jauna," stāsta Artūrs. "Ar šī mazā tiltiņa palīdzību tiek trenēti muguras atliecējmuskuļi, kas ir vitāli svarīgi, lai mēs sevi noturētu vertikāli. Pašlaik fizioterapeiti vingrinājuma veikšanai izmanto savu ķermeņa spēku, bet to ir grūti izdarīt, ja pacientam ir palielināta ķermeņa masa vai pilnībā zudusi spēja kustēties. BELP šo problēmu varētu atrisināt," skaidro Artūrs.

BELP konstrukciju iecerēts veidot no metāla karkasa un finiera saplākšņa pamatnes, kas polsterēta ar porolonu un pārvilkta ar ādu vai tās aizstājēju. "Pie projekta strādājam jau aptuveni pusgadu. Šajā laikā uzbūvējām divus vienkāršus prototipus, kas palīdzēja līdz galam izstrādāt ierīces konstrukciju. Tagad ir gatavs gala rasējums un meklējam atbilstošākās detaļas. Nākamais posms ir produkta testēšana, pētījums terapeitiskā efekta apstiprināšanai un tehniskā dokumentācija, lai ierīci var sākt izmantot ārstniecības iestādes," stāsta Artūrs. Sākotnējais BELP tirgus ir Latvija, bet nākotnē puiši raugās arī ārvalstu virzienā.

Drošība uz ūdens


Foto no Aijas Ambrasas arhīva

Tie, kas nodarbojoties ar kādu no aktīvajiem ūdenssporta veidiem, piemēram, kaitbordu, vindsērfingu, brauc ar kajakiem vai SUPo, zina – pazaudēt inventāru, piemēram, dēli vai airi, uz ūdens nav joka lieta. Tas rada ne tikai materiālus zaudējumus, bet arī kavē nokļūšanu krastā un var pat apdraudēt dzīvību. Šo problēmu nolēma risināt viena no vadošajām Latvijas kaitbordistēm Aija Ambrasa un attīstīja ideju, kas apvieno viņas trīs lielākās intereses un kaislības – tehnoloģijas, sportu un biznesu. Taču viņa uzsver, ka sportistu drošība ir pirmajā vietā. Aija ir dibinājusi arī Kaitborda un snovborda klubu Water2Snow, kurā trenē jauniešus, rīko treniņu un piedzīvojumu nometnes, un tāpēc apzinās drošības svarīgumu jo īpaši.

"Pašlaik sportisti izlīdzas dažādi – piemēram, kaitbordisti piesien dēli pie rokas vai kājas ar saiti, bet tas nav droši, jo krītot riskējam ar to dabūt pa galvu. Citi dēlim piestiprina pūslīti, kas palīdz to ieraudzīt no attāluma, bet šis risinājums traucē sportot. Daļa uz dēļa uzlīmē kontaktinformāciju, cerot, ka atradējs paziņos īpašniekam, bet tas notiek reti un neatrisina pamatproblēmu – iespēju atrast inventāra vienību, kamēr cilvēks atrodas ūdenī," skaidro Aija.
Aijas komandas topošais produkts sastāvēs no iekārtas, kas ir piestiprināta inventāram, un ierīces, kas piestiprināta cilvēkam un mobilās aplikācijas. Ja, atrodoties uz ūdens, pazūd kaut kas no inventāra, cilvēks var to atrast ar sev piestiprināta uztvērēja palīdzību. Komanda pie sērfotāju drošības sistēmas strādā dažus mēnešus un pašlaik veido prototipu. "Sarežģītākais ir atrast tehnoloģiju, kas spētu raidīt signālu virs vai pat zem ūdens. Vēlamies, lai ierīce spētu uztvert 400-600 metru attālumā arī tad, kad, piemēram, dēlis apgāzies otrādi. Ja izdosies, tirgus potenciāls ir milzīgs, jo risinājums vajadzīgs visiem ūdenssportistiem," stāsta Aija.


Aijas komandas biedri strādā pie prototipa

No garāžas līdz miljonam caur RTU IdeaLAB

RTU IdeaLAB 2016./2017. g. sezonā tika iesniegtas 73 jaunu projektu idejas, no tām 22 komandas jeb 99 cilvēki turpināja darbu programmas nākamajā līmenī. Šajā laikā tika sniegtas 387 konsultāciju stundas, piedaloties 22 mentoriem no dažādām nozarēm. Sezonas laikā notika 17 dažādas lekcijas un praktiskie semināri. Pēc programmas uzsākšanas 12 komandas ir nodibinājušas savus uzņēmumus. Savu ideju realizācijai katra no komandām velta 4 līdz 5 stundas nedēļā. Kopējais komandu piesaistītais investīciju apjoms sezonas laikā pārsniedz 108 tūkstošus eiro. Taču lielākais darbs vēl ir priekšā.

"Mēs visi zinām, ka veiksmīgs bizness parasti sākas ar labu ideju. Šajā ideju laboratorijā aizvadīto 10 mēnešu laikā diezgan taustāmi ir materializētas daudzas interesantas un neparastas ieceres. Latvijā aug jaunu un inovatīvu uzņēmēju paaudze, kas nebaidās pieņemt radošus, drosmīgus un neparastus lēmumus, attīstot un realizējot pirmajā brīdī varbūt pat šķietami nereālas idejas, un par to ir vislielākais prieks," jauniešu panākumus komentē RTU IdeaLAB lielākā atbalstītāja BlueOrange pārstāve Ingrīda Šmite.

Lai viss izdodas arī turpmāk!


Foto no Matija Babra arhīva

Piezīme. BlueOrange ir zīmols, kuru lieto Baltikums Bank AS.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!