Foto: Shutterstock

Jau trešo pavasari BlueOrange valda īpaša rosība, jo notiek gatavošanās ikgadējai vasaras praksei. Tās ietvaros divpadsmit jauniešiem, kas vēlas karjeru saistīt ar banku sektoru, būs iespēja izmēģināt peldi āliņģī un iešanu cauri ugunij, bet vienlaikus iegūt neatsveramu pieredzi un draugus, pārbaudīt sevi un pierādīt citiem savas prasmes un krampi. Pirms trim gadiem banka nolēma, ka labi organizēta prakse un mentorings ir īstais veids, kā atrast sev labākos jaunos darbiniekus, un šī pieeja izrādījās pareiza.

Ingūna, Jekaterina, Anastasija, Aleksandrs un Maksims ir bijušie praktikanti, kas tagad strādā dažādās pārvaldēs un viņiem ir viedoklis par to, kādai jābūt ideālai praksei. Viņu atziņas un pārdomas var attiecināt arī uz jebkuru citu nozari.

Banka praktikantus meklē tikpat nopietni kā darbiniekus – ar sludinājumiem, pārrunām un atlasi. Kas jūs piesaistīja šai prakses vietai?

Jekaterina: Man bija svarīgi pārbaudīt, vai es deru bankai un vai banka kā nozare der man.
Anastasija: Mūs visus vieno interese par finansēm un darbu ar cilvēkiem – šī ir vieta, kur to lieliski apvienot. Nozīmīgs faktors man pašai bija bankas darbības daudzveidība: tā strādā tik daudzās pasaules valstīs, ka var piedāvāt prakses iespējas arī starptautiskajiem studentiem, kas Latvijā nonākuši studiju dēļ.
Ingūna: Es vēlējos pirmo praksi iziet nelielā uzņēmumā. Negribēju kopēt papīrus kādā milzu mehānismā, kur mani un manu darbu neviens neievēros un nejutīs.

Cik liela loma ir burkānam? Sludinājumā bija norādīts, ka labākajiem banka piedāvās darbu un viens saņems iekārojamu naudas prēmiju.

Ingūna: Atalgojumam teorētiski vajadzēja padarīt mūs par konkurentiem, bet tā nenotika. Darba specifika bija tāda, ka visu mēnesi no rīta līdz vakaram strādājām plecu pie pleca – pie viena galda. Uzdevumi bija atbildīgi, un tur neiztikt ne bez milzu stresa, ne kurioziem, tāpēc bija liela saliedētības sajūta un netrūka arī jautrības. Tikai pašās beigās atcerējāmies par prēmiju, un tad tā bija kā patīkams bonuss.
Maksims: Patīkami, ja darba devējs apliecina gatavību tevi pieņemt darbā, savukārt prēmija demonstrē viņa ieinteresētību un nopietnu attieksmi. Tas pierāda, ka vari kaut ko ietekmēt, jo par neko neviens nemaksā. Ja atalgojuma nav, tātad arī negaida nekādu vērtību radīšanu, reālu labumu uzņēmumam. Šī nianse attieksmē ir ļoti būtiska un lielā mērā maina arī praktikanta nostāju un motivāciju.
Anastasija: Jā, tas pilnīgi noteikti radīja atbildības sajūtu un izpratni, ka prakse nav tikai formāla stundu atstrādāšana, bet dod reālu ieguvumu. Man lielākā motivācija bija iespēja pārbaudīt, vai šī joma man patīk, un iegūt pieredzi nākotnei.

Kas bija vērtīgākais padoms, ko saņēmi no sava mentora?

Aleksandrs: Grūti izcelt vienu. Ikdienas darbā saņēmām komentārus, padomus un atbildes. Arī mums uzdeva jautājumus, un tas mudināja domāt. Bija kopīga rezultātu analizēšana un iedvesmošana.
Ingūna: Mans mentors ļoti daudz stāstīja pa darbu bankā, par struktūru un to, kā dažādi uzdevumi ietekmē tālākos procesa soļus. Tas bija būtiski un palīdzēja nepadoties – redzēju, kā mans darbs ietekmē uzņēmumu un sapratu, ka visi ir gājuši cauri iesācēja darbiņiem.
Anastasija: Spilgti atceros – pēc tam, kad mentoram biju nosūtījusi klientam paredzētu e-pasta tekstu, viņš pajautāja: "Vai tu pati tādu lasītu un uz to atbildētu? Mēģini piedāvāt pakalpojumu pati sev!" Sapratu, ka mans e-pasts īsti neuzrunā, un šī norāde palīdzēja ātri progresēt.

Nav noslēpums, ka prakse nebija viegla. Vai nebija pārāk grūti?

Aleksandrs: Tas ir labi, ka mums nebija izvēles un iespēju izvairīties no grūtiem un izaicinošiem darbiem. Pašam ir grūti saņemties, bet, tiklīdz ko vienreiz izdari, tā bailes pazūd un turpmāk ir ievērojami vieglāk.
Jekaterina: Grūtums ir relatīvs jēdziens. Ja ir atbalsts no komandas, tad to nejūti.
Anastasija: Es pat neteiktu, ka tās ir bailes. Drīzāk - izkāpšana no komforta zonas, kas paver jaunus apvāršņus. Es, piemēram, nekad nedomāju, ka strādāšu ar klientiem. Man patika finanses, audits, grāmatvedība. Bet tiklīdz pamēģināju un izdevās piesaistīt pirmo klientu, sajutu gandarījumu – man izdodas!

Ko sev atgādināt, kad šķiet, ka nekas neizdodas?

Aleksandrs: Jebkurā sfērā un biznesā būtiski atcerēties daudzskaitlības likumu – jo vairāk mēģināsi, jo lielākas izredzes uz izdošanos. Ja tavs pakalpojums der tikai 5% pasaules iedzīvotāju, ir tikai loģiski, ka tev jāuzrunā teju visi pārējie 95%, lai nonāktu līdz savam klientam.
Jekaterina: Kad reiz grasījos mest plinti krūmos pēc neveiksmīgas nedēļas, mentors teica – mūsu neveiksmes un kļūdas ir tās, no kā mācāmies. Ja kaut kas izdodas labi, visbiežāk priecājamies un svinam, bet neanalizējām, ko izdarījām pareizi. Savukārt punus parasti atceramies un turpmāk cenšamies darīt citādāk.

Kas padarīja šo praksi tik efektīvu?

Ingūna: Ieinteresētība no pieredzējušo kolēģu un vadības puses. Būtiski, ka mums palīdzēja ne tikai tiešie vadītāji, bet pat uzņēmuma augstākā līmeņa vadītāji. Tajā brīdī sapratām, ka patiešām esam svarīgi, un no mums sagaida rezultātu. Varējām uzdot simtiem jautājumu un saņēmām tikpat daudz atbilžu.
Anastasija: Prakses sākumā bija divu nedēļu ilgas teorētiskās nodarbības, kuru laikā saņēmām ļoti daudz informācijas par uzņēmumu, produktiem un pakalpojumiem. Tas palīdzēja izprast produktus un vēlāk šīs zināšanas pielietot praksē.
Aleksandrs: Mums deva darīt reālu darbu, kas ir vajadzīgs un kura rezultāts vēlāk tika izmantots.
Jekaterina: Katram bija savs mentors, kas deva ne tikai profesionālus padomus, bet arī psiholoģisku un cilvēcīgu atbalstu. Man sākumā gāja ļoti grūti, un tieši mentora atbalsts palīdzēja saņemties.

Ja nebūtu ierobežojumu, kuru no pasaules personībām jūs izvēlētos kā mentoru?

Aleksandrs: Īlonu Masku, kas ir SpaceX dibinātājs, Tesla Motors un PayPal līdzdibinātājs, SolarCity un OpenAl viens no vadītajiem. Mani sajūsmina fakts, ka viņam ir tik daudz interesantu ideju, kā izmainīt pasauli, gribētu pavērot viņa laika menedžmenta un vadības metodes.
Ingūna: Ričardu Brensonu, jo viņš zināmā mērā ir salauzis ekonomikas teoriju par to, kā var izveidot biznesu. Viņš ir izdarījis to, kas faktiski nav iespējams. Turklāt ļoti atbalsta jaunos uzņēmumus, ir pozitīvs un iedvesmojošs.
Maksims: Baraku Obamu – man ļoti patīk viņa spēja perfekti argumentēt savu viedokli un plaši atbildēt uz jebkādiem jautājumiem.
Anastasija: Man ļoti patīk Kanādas premjerministrs Džastins Trudo – viņa publiskais tēls un komunikācija ar sabiedrību.
Jekaterina: Būtu interesanti pavērot, kā paiet Vorena Bafeta diena. Bet ja būtu iespēja ceļot laikā, gribētu aprunāties ar Koko Šaneli.

5 ATZIŅAS, LAI PRAKSE BŪTU EFEKTĪVA GAN DARBA DEVĒJAM, GAN PRAKTIKANTAM

  • Aktīvs mentorings un sadarbība
  • Ja uzņēmuma vadība izrāda nopietnu interesi un velta savu laiku, praktikants saprot, ka no viņa tiek gaidīts rezultāts un iespējama ilgtermiņa sadarbība. Tad ir cita atdeve un attieksme.
  • Reāli, nevis realitātei pietuvināti uzdevumi
    Ja darba devējs praktikantam nodrošina darbus vien ķeksīša pēc vai piekomandē sekretārei, pretī saņems līdzīgu attieksmi. Praktikants ir topošais profesionālis, kam jāmācās profesijai būtiskas lietas, nevis jāvāra kafija un jākopē dokumenti.

  • Prakse kā potenciāla darba vieta
    Apziņa, ka laba veikuma rezultātā var būt nodrošināta darba vieta un finansiāla prēmija, praktikantos rada nopietnu motivāciju. Arī sajūtu, ka tiec pamanīts un novērtēts.
  • Dažādības vadība
    Latvijā ir daudz ārvalstu studentu, kas latviešu valodu nepārzina pietiekami labi, lai tajā profesionāli sazinātos. Ja uzņēmums sniedz viņiem iespēju sevi pierādīt darbā ar starptautiskiem klientiem, iegūst abi.
  • Izpratne par procesu un produktu
    Prakses laikā jāvelta daudz laika, skaidrojot par savu nozari, pakalpojumu, produktu, uzņēmumu, procesus – visus aspektus, kas skar ikdienas darbu. Tad uzņēmums iegūst daudz zinošāku praktikantu.

"Prakse ir nopietns darbs arī uzņēmuma pusē. Ja to tā neuztver, tad, mūsuprāt, nav jēgas tērēt ne savu, ne citu cilvēku laiku. Tā kā mūsu mērķis ir atrast mērķtiecīgus un talantīgus darbiniekus, apzināti nenoslogojam praktikantus ar vienkāršiem biroja darbiem. Arī ar vecāko kolēģu vērošanu vien tālu tikt nevar," stāsta BlueOrange Personāla pārvaldes mācību centra vadītāja Egita Zāģere. "Tāpēc jau pašā sākumā nolēmām, ka mēs organizēsim reālam darbam atbilstošu vidi, kur jauniešiem būs iespēja sevi izmēģināt bankas darbā un saskarsmē ar klientiem. Tikai tādā veidā abas puses atvēlētajā īsajā prakses laikā var saprast – būs tālāka sadarbība vai nebūs. No pirmā un otrā prakses gada bankā šobrīd strādā seši jaunie kolēģi. Tas ir labs ieguvums," atzīmē Egita Zāģere.

Šogad BlueOrange praksi plāno no 3. - 28.jūlijam. Pieteikumus var iesūtīt līdz 9. jūnijam.

Sarunas dalībnieki, bijušie praktikanti, tagad BlueOrange darbinieki (no kreisās) – Jekaterina, Maksims, Anastasija un Ingūna. Foto no bankas arhīva.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar BlueOrange Personāla pārvaldes Mācību centru

Piezīme. BlueOrange ir zīmols, kuru izmanto AS Baltikums Bank

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!