Foto: Foto no biedrības “Es Redzu” arhīva

Kļūt garā stiprākiem, motivēt sevi un iedvesmot citus – tāds ir jauniešu mērķis, piedaloties starptautiskajā iekļaujošajā vasaras nometnē "Pasaule visiem Latvijā". Tās dalībnieki – gan bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, gan viņu vienaudži gleznainajā Amatas novadā pavada intensīvu, piesātinātas programmas nedēļu. Veselie jaunieši, bērni ratiņkrēslos, vājdzirdīgie un neredzīgie – visi kopā sporto, pēta apkārtējo teritoriju un dabu, apgūst līderības iemaņas, spēlē stratēģiskās spēles, mācās fotografēt, darboties praktiski, un vakarus pavada garā stipro stāstu gaisotnē. Vasaras nometni no 25. jūnija līdz 1. jūlijam ar labdarības fonda BlueOrange Charity un Amatas novada domes atbalstu rīko neredzīgo un citu personu ar invaliditāti integrācijas biedrība "Es Redzu".

Nometnē strādā eksperti no Latvijas, ASV un Krievijas. Projekta "Pasaule visiem Latvijā" ietvaros bērniem un jauniešiem ar redzes un citām invaliditātēm tiek nodrošinātas plašas un daudzveidīgas iespējas būt savu vienaudžu vidū, kopā ar viņiem darboties, tādējādi sekmējot sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu integrāciju sabiedrībā. Nometnes organizatori vēlas iedvesmot, ieinteresēt un sniegt zināšanas un prasmes jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kā arī popularizēt Latviju un tās īpašos cilvēkus.

Fotografēt, paļaujoties tikai uz dzirdi, ožu un tausti

Pēc divu dienu nodarbībām Paula Irbina un Zinoo komandas vadībā teiksmainā Āraišu ezera apkārtnē tiks svinēta Pētera diena, Saulgriežu svētku noslēgums. Latviešu tautas dziesmu skaņās, rituālos un dzīvesziņā nometnes dalībniekus ievadīs vietējā folkloras kopa "Ore" un Kurzemes "Kūrava". Neizpaliks mīklu un atjautības uzdevumu minēšana un latviešu nacionālo ēdienu baudīšana. Turpat nometnes dalībniekiem notiks arī viena no meistarklasēm fotografēšanā.

Visas nedēļas garumā jauniešiem savas mākslas noslēpumus atklāj tādi Latvijā pazīstami fotogrāfi kā Ilmārs Znotiņš un Aivars Ošiņš. Viņiem ar savu īpašo pieredzi pievienojas Santa Vanaga, kura ir pārliecināta, ka fotonodarbības ir nepieciešamas un iespējamas arī vājredzīgiem un neredzīgiem jauniešiem.

"Esmu pārliecināta, ka nekad nedrīkst padoties!" savu dzīvesstāstu atklāj Santa. "Es piedzimu tikpat kā neredzīga. Pēc ilgiem vingrinājumiem izdevās redzi mazliet atgriezt, un es pat varēju iet parastajā skolā. Pēc smagas slimības diagnosticēšanas un insulta iestājās daļēja paralīze un saasinājās redzes problēmas. Tolaik redzēju tikai neskaidras aprises un ēnas, tomēr vīrs nopirka man fotokameru. Es sāku aktīvi fotografēt, liekot lietā arī iepriekšējās profesijas, stilistes-vizāžistes, iemaņas. Tas bija eksperiments, cik daudz var izdarīt cilvēks, kad ķermenis īsti neklausa. Tāpēc es esmu šajā nometnē. Gribu dalīties ar savu pieredzi un vienlaikus kaut ko iemācīties no pārējiem nometnes dalībniekiem. Mani iedvesmo stāsts par kādu neredzīgu lietuviešu fotogrāfu, kurš fotografē, paļaujoties uz dzirdi, ožu un tausti. Sākumā es fotografēju izlaidumā, tad deju pasākumos un kāzās. Šobrīd es varu pārvietoties bez pavadoņa un turpinu aktīvi fotogrāfēt. Man viena acs ir neredzīga, bet ar otru es varu atšķirt krāsas un aptuvenas formas. Tāpēc es vairāk paļaujos uz savām sajūtām. Esmu pārliecināta, ka arī neredzīgie var radīt izcilus fotodarbus. Vienīgi, kamerai jābūt ar automātisko fokusēšanas iespēju un nepieciešams asistents fotogrāfiju pēcapstrādei. Man ir paveicies, jo mans vīrs arī fotogrāfē un mani atbalsta. Tā kā es nedaudz redzu, savas fotogrāfijas uz liela ekrāna apstrādāju pati. Lai arī neredzīgie nevar ieraudzīt sava darba rezultātu, viņiem ir ārkārtīgi svarīga pārējo reakcija. Amatas nometnē piedalās neredzīgais Artūrs no Liepājas, un viņam vienmēr līdzi ir maza kamera, ar kuru viņš fotografē jūru, Liepājas tramvajus un savu meiteni, kura redz. Neredzīgais jūt otra cilvēka prieku. Latvijā šādas pieredzes līdz šim nav bijis. Es ceru, ka man izdosies izveidot pirmo Latvijas neredzīgo fotogrāfu izstādi," par saviem sapņiem un nepadošanos stāsta Santa Vanaga.

Īpašs draugs īpašam bērnam

Nometnē piedalās arī projekta "Draugs īpašam bērnam" dalībnieki – bērni ar īpašām vajadzībām un viņu četrkājaini draugi – topošie suņi-asistenti un suņi-pavadoņi. Nodarbības vada profesionāli kinologi no Rīgas, Valmieras, Ventspils, Talsiem, Limbažiem, piedaloties dažādu šķirņu suņiem.

Latvijas Kinologu federācijas eksperte Vladislava Akimova ar suņu apmācību nodarbojas jau trīsdesmit gadu, un labprāt dalās ar savām zināšanām un pieredzi. "Suns vienmēr vēlas būt cilvēka tuvumā un būt viņam noderīgs. Bērniem ar īpašām vajadzībām suns var, piemēram, palīdzēt pārvietoties pilsētvidē. Svarīgi ir izvēlēties tādas šķirnes suni, kas ir piemērots saimnieka raksturam. Ja cilvēks ir aktīvs, vairāk sportisks, tad viņam vajadzīgs spēcīgas šķirnes suns, kurš var izturēt lielu fizisko un psiholoģisko slodzi, atcerēties maršrutus un ar tiem saistīto informāciju, laikus brīdinot saimnieku par šķēršļiem un citiem pārvietošanas apstākļiem. Daudzi zinātniskie pētījumi liek secināt, ka suņu īpašnieki vairāk kustas un tāpēc mazāk sirgst ar depresiju. Suns savu saimnieku pieņem tādu, kāds viņš ir, tāpēc svarīgākais ir pareizi sagatavot suni, kurš ikdienā ir kopā ar bērnu vai jaunieti ar īpašām vajadzībām," ir pārliecināta Vladislava Akimova. Amatas nometnē kinoloģe sniegs arī savu meistarklasi.

Līderis. Tas, kuram nekad nenolaižas rokas

Turpinot iekļaujošo nometņu tradīciju, vasaras nometnes dalībnieki tiekas ar savu darbības jomu līderiem un īpašiem cilvēkiem, kas ar kreatīvu pieeju ikdienas grūtībām, arī pārvarot savu invaliditāti, spēj pārsteigt un iedvesmot. Ekspertu vidū ir Minesotas Valsts Neredzīgo akadēmijas pasniedzējs, Minesotas štata beisbola komandas treneris Čārlijs Lektenbergs ar savu studentu, septiņpadsmitgadīgo neredzīgo jūrmalnieku Georgu Tadeju Bārdu, kas pēc Vaivaru pamatskolas beigšanas līderības programmas FLEX ietvaros šobrīd mācās Minesotā, ASV. "Tā ir lieliska nometne ar daudzām lieliskām iespējām! Es labprāt dalos ar savu pieredzi. Minesotā mums ir vairākas fiziskās sagatavošanas grupas, kurās bērni apgūst dažādus sporta veidus. Mēs kādas desmit dienas darbojamies ar lecamauklu, tad pārejam uz peldēšanu vai golbolu (komandu spēle ar mērķi iemest bumbu pretinieku komandas vārtos), vieglatlētiku, beisbolu, skrituļošanu vai distanču slēpošanu. Tās ir prasmes, kuras viņiem noderēs visas dzīves gaitā. Es labprāt vēlreiz atbrauktu uz Latviju, lai parādītu, kā spēlēt golbolu. Šajā lieliskajā spēlē var piedalīties ikviens, arī neredzīgais. Tā vienlaikus ir gan jautra, gan atlētiska spēle," pēc aktīvā treniņa ar lecamauklu savos iespaidos dalās Čārlijs Lektenbergs.

Nometnes sporta programmā piedalās arī Latvijas Neredzīgo sporta savienības prezidents un vieglatlēts Edgars Kļaviņš, kuram redzes invaliditāte neliedza startēt Pasaules čempionātā un Paraolimpiskajās spēlēs Londonā, kā arī ilggadējais Latvijas basketbola izlases dalībnieks, pašreiz U-18 basketbola jauniešu izlases galvenais treneris Uvis Helmanis. Pēc basketbola treniņa ar nometnes dalībnieku raibo komandu Uvis atzina: "Tas bija ļoti labs treniņš, tāpat kā ar bērniem-iesācējiem. Daļa nekad nav spēlējuši basketbolu. Tāpēc apguvām spēles pamatelementus - dribli, metienu un piespēli. Lai būtu rezultāti, ir jātrenējas. Esmu strādājis arī ar sociālā riska jauniešiem, ar kuriem gada laikā tika sasniegti labi rezultāti. Jauniešus ir svarīgi aizraut, ieinteresēt. Šodienas nodarbības pamatprincips bija komandas darbs un sadarbība. Uzdevums - darboties visiem kopā tā, lai kapteinis iemet bumbu grozā. Šajā procesā iesaistījās arī jaunieši ar kustību un redzes traucējumiem. Pozitīvās emocijas sita augstu vilni," ar smaidu atzīst basketbola treneris Uvis Helmanis.

Ekspertu vidū ir Cēsu Bērnu un jauniešu zinātnes centra Zinoo vadītājs Pauls Irbins, kurš pārsteidza ar stāstījumu par kosmosa tehnoloģijām un iespējām piedalīties NASA Marsa ekspedīcijā. Savukārt deltaplanieristi no Pleskavas (Krievija) un Latvijas kluba www.adrenalins.lv parādīja, ka ikviens var pacelties gaisā, neskatoties uz invaliditāti. Līderības stundu pasniedza arī Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa, kura vairāk nekā 20 gadus vada pirmo iekļaujošo skolu Latvijā. Vaivaros paralēli vispārizglītojošās skolas programmai ir veiksmīgi īstenotas īpašas programmas bērniem ar garīgās attīstības un autisma problēmām, dzirdes, kustību un redzes traucējumiem. Iedvesmojošas nodarbības vada līderības prasmju vadītāja Marija Gendeļeva no Maskavas, kas ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. Ar radošā darba noslēpumiem dalās scenāriju un detektīvromānu rakstniece Franciska Ermlere, kas pēc redzes zaudējuma strādā pie cikla "Rīgas detektīvs" rakstīšanas.

Redzēt ar sirdi

Ar nometnes laikā sasniegto visi interesenti varēs iepazīties gan tiešā saskarsmē ar tās dalībniekiem, gan apskatot fotoizstādi sarunu festivāla LAMPA ietvaros, kas notiks Cēsīs 1. jūlijā. Uz starptautiskās iekļaujošās jauniešu nometnes "Pasaule visiem Latvijā" materiālu pamata tiks izstrādāta metodiskā rokasgrāmata, kā arī izveidots fotoalbums.

"Atbalstot iepriekšējās nometnes, mēs pārliecinājāmies, cik ļoti svarīgi integrācijas ideju realizēt dzīvē, ikdienā. Bērniem ar īpašām vajadzībām tādējādi paplašinās viņu iespēju lauks, savukārt veselie bērni kļūst sirdsredzīgāki. Ir apsveicami, ka šāda veida nometnēs programmas saturs aug arī kvalitatīvi: integrācijas idejai nāk klāt līderības un pašmotivācijas prasmes, un šovasar - arī tehnoloģijas," nometnes programmu atzinīgi novērtē tās galvenā atbalstītāja - labdarības fonda BlueOrange Charity valdes locekle Ingrīda Šmite.

"Skatoties no malas, dažkārt nevar pateikt, kuram no jauniešiem ir redzes vai dzirdes invaliditāte, un kuram nav. Mūsu projekta dalībnieki, iespējams, pirmoreiz savā mūžā profesionālu ekspertu un treneru uzraudzībā piedalās tik daudzās attīstošās aktivitātēs, aizrautīgi komunicē ar īpašajiem viesiem, bet redzīgie aizsien acis un ne mazāk aizrautīgi spēlē neredzīgo tenisu (Showdown – angl.) Tam visam ir viens mērķis – parādīt, ka visi dzīvo vienā sabiedrībā, viens otram blakus un ir vajadzīgi viens otram. Ir svarīgi, ka veselie jaunieši mūsu nometnēs apgūto pieredzi aiznes uz savām skolām, veido prezentācijas un praktiski pierāda skolotājiem un skolu vadībai, ka viņi ir gatavi jau ar šo 1. septembri mācīties līdzās jaunajiem draugiem ar īpašām vajadzībām. Kamēr par to tikai teoretizē varas gaiteņos, ikdienā, arī šādās nometnēs, tiek demonstrēts, ka dzīvespriekā kūsājošie jaunieši ar īpašām vajadzībām dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un neatpaliek spēlēs un mācībās no saviem vienaudžiem", - ir pārliecināta nometnes iniciatore un vadītāja Aivija Bārda.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar integrācijas biedrību "Es Redzu" un labdarības fondu BlueOrange Charity.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!