Saskaņā ar optimistiskāko scenāriju ar "Rail Baltica" vilcieniem uz Eiropu būs iespējams ceļot ne agrāk kā 2023. vai 2024.gadā, šādas prognozes izteicis "Rail Baltic" projekta vadītājs Indreks Sirps.
"Mēs šobrīd domājam - ja būvniecība sāksies 2017.-2018.gadā, to būs iespējams pabeigt 2023.gadā. Saskaņā ar optimistisku novērtējumu ceļot būs iespējams jau pēc desmit gadiem," intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai skaidrojis Sirps.
Vilcienu braukšanas ātrums "Rail Baltica" maršrutā būs līdz pat 240 kilometriem stundā, jo dzelzceļa sliedes tiks izbūvētas gan pasažieru, gan kravu vilcieniem. Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem "Rail Baltica" būs konkurētspējīgs un ienesīgs projekts, ja vilcieni no Tallinas dosies ceļā ik pēc divām stundām, sākot no plkst.6 rītā.
Tomēr joprojām ir daudz šķēršļu un risku, kas jāpārvar kopā ar Latviju un Lietuvu, piebildis Sirps.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta, ko dēvē par "Rail Baltica 2" projektu, izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
