Latvijas ostām šā gada pirmais ceturksnis nav sācies iepriecinoši un aktīvi jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes, sacīja Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns.
Viņš norādīja, ka Latvijas ostās gada pirmajos trijos mēnešos bijis būtisks kravu apgrozījuma kritums, kas skaidrojams ar ekonomikas situāciju Krievijā, sankcijām starp Eiropas Savienību un Krieviju, kā arī zemajām energoresursu cenām.
Attiecīgo ārējo faktoru ietekmē Latvijas ostas patlaban neesot iepriecinošā situācijā. "Kad pērkons sper un lietus līst, jāņem lietussargs un jāgaida, kad kļūs labāk," pauda Leiškalns.
Pēc viņa teiktā, Latvijai aktīvi jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes. Valsts uzņēmumam "Latvijas Dzelzceļš" (LDz), iespējams, jādomā par infrastruktūras lietošanas tarifu samazināšanu, lai Latvijas tranzīta koridors kļūtu konkurētspējīgāks. Ostu tarifi kopējā loģistikas ķēdē veidojot vien nelielu daļu no izmaksām, tāpēc uz to rēķina būtu sarežģīti samazināt izmaksas kravu pārvadājumiem Latvijas tranzīta koridorā.
Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka tuvākajā laikā varētu rezultēties Latvijas iestrādnes jaunu kravu piesaistei tādās valstīs kā Kazahstāna, Japāna un Ķīnā.
Taujāts, ko nozare patlaban sagaida no valsts, Leiškalns uzsvēra, ka Latvijai aktīvi jāaizstāv nacionālās intereses Eiropā saistībā ar topošo Eiropas Savienības (ES) ostu pakalpojumu regulu, kas esot izstrādāta lielo kuģošanas kompāniju interesēs, nostādot ostas sliktākā situācijā. Vienlaikus asociācijas ieskatā ostu likumdošanai principā vajadzētu būt katras ES dalībvalsts kompetencē.
Eiropas Komisija ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostas finanšu pārredzamības sistēmu, nāca klajā 2013. gada 23. maijā. Regulas projekts paredz precizēt un atvieglot piekļuvi ES ostu pakalpojumu tirgum, novērst ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, uzlabot ES ostu iekšējās koordinācijas mehānismus, piedāvāt caurspīdīgu finansiālo attiecību pārredzamību starp publiskām iestādēm, ostu pārvaldēm un ostas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošināt autonomi noteiktas un caurspīdīgas ostas infrastruktūras maksas.
Latvijas lielākie iebildumi ir pret ostas kā jēdziena definīciju regulā, tā plānota pārāk šaura un var traucēt ostu pārvaldēm būt pietiekami elastīgām, piemēram, rūpniecības attīstībā ostu teritorijās. Tāpāt Latvija vēlas, lai ostu infrastruktūras maksas var būt atšķirīgas, balstoties uz komerciālu praksi (dažādām atlaidēm), kā arī - lai tās nebūtu jāatklāj.
Ziņots arī, ka Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 17,013 miljonus tonnu kravu, kas ir par 14,1% mazāk 2015. gada attiecīgajā laika periodā.
