Foto: DELFI
Biokomponente nav spējusi degvielas cenu ietekmēt tik krasi, kā to mēģina pasniegt tirgotāji, portālam "Delfi" pavēstīja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijā.

Asociācijā skaidro, ka biokomponenti degvielām jeb biodegviela pašlaik ir galvenais līdzeklis, kā samazināt transportlīdzekļu ietekmi uz apkārtējo vidi.

"Latvijai, atjaunojamo resursu (galvenokārt, biodegvielu) īpatsvara palielināšanai transporta sektorā, vēl ir tāls ceļš ejams," min asociācijā, piebilstot, ka Eiropas Komisija visām dalībvalstīm ir noteikusi mērķi, ka līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram transportā jāveido 10%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā no transporta sektorā izmantojamās degvielas, atjaunojamā (vai biodegviela) degviela veido tikai apmēram 3,5%.

Latvijas Biodegvielu un Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Viktors Indrāns norāda, ka skaidrot degvielas cenu atšķirības Baltijā ar Latvijā noteikto biokomponenti nav korekti.

"Benzīnam bioetanols tiek piejaukts jau vairākus gadus un pie cenu svārstībām, kas šo gadu laikā ir notikušas, šī biokomponente nav spējusi cenu ietekmēt tik krasi, kā to šobrīd mēģina pasniegt tirgotāji. Savukārt, biodīzeļdegvielas obligātais 4,5 -5% apjoma piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai, neattiecas uz arktiskās klases dīzeļdegvielu, kas tiek tirgota ziemā (no novembra līdz martam), kas nozīmē, ka pašlaik degvielas uzpildes stacijās pieejamā fosilā dīzeļdegviela ir bez biokomponentu piejaukuma," viņš klāsta.

Ņemot vērā iepriekš nosauktos faktus par biodegvielu sezonālo piejaukumu, biokomponentes ietekme uz augsto degvielas cenu Latvijā ir maznozīmīga un galvenokārt šī starpība veidojas atšķirīgās valstu nodokļu politikas dēļ, uzsver Indrāns.

Jau vēstīts, ka vienu un to pašu uzņēmumu degvielas cenas starpību dažādās valstīs nosaka gan nodokļu atšķirības, gan arī konkurences līmenis.

"Statoil Fuel & Retail" degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis laikrakstam "Diena" iepriekš skaidroja, ka "ilgtermiņā degvielas mazumtirdzniecības cenu dinamika visās Baltijas valstīs ir līdzīga un novērojamās atšķirības atsevišķos periodos rodas dažādu cenu veidojošo faktoru ietekmē".

Piemēram, Latvijā likums paredz, ka 95. markas benzīnam jāpievieno bioetanols 4,5-5% apmērā, vasaras dīzeļdegvielai jāpievieno biodīzeļdegviela, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, 4,5-5% apmērā.

Igaunijā biokomponente nav jāpievieno nedz benzīnam, nedz dīzeļdegvielai. "Tā kā biokomponentes cenas pasaules biržās ir augstākas nekā fosilajiem degvielas produktiem, tās iekļaušana gala produkta sastāvā objektīvi sadārdzina degvielas produktu kopējo pašizmaksu," cenu atšķirības skaidrojis Žubulis.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) - ir dibināta ar mērķi veicināt biodegvielas un atjaunojamo energoresursu patēriņu Latvijā, piedalīties biodegvielu un bioenerģijas politikas veidošanā un īstenošanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!