Foto: LETA
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbība ļāvusi būtiski paātrināt lēmumu pieņemšanu par Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, intervijā norādīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014. gada līdz 2020. gadam, fondu administrēšana lielā mērā ir centralizēta CFLA pārziņā. Eberhards šādu lēmumu uztver pozitīvi, jo nu uz visiem jautājumiem par ES fondiem atbildes var saņemt vienuviet.

"Iepriekš mums virtuvē bija vairāk nekā ducis dažādu pavāru, kuri katrs nāca ar savu izpratni gan par ēdienkarti, gan to, cik daudz sāls un piparu vajag pielikt. Tādēļ fondu projektu iesniedzējs, kuram nereti nācās iet pie vairākiem pavāriem, saņēma ne visai patīkamus pārsteigumus. Tas radīja vēlmi pārskatīt kopējo pieeju šajā fondu periodā," skaidroja FM pārstāvis.

Pēc diezgan garām diskusijām valdība arī izteica vēlmi tuvināt modeli lauku atbalsta programmu administrēšanas modelim, kur ir viena atbildīgā institūcija, kas veic starpnieka funkcijas. Tādēļ CFLA pēc savas būtības strādā gluži tāpat kā Lauku atbalsta dienests.

"Mēs tagad redzam, ka ar ikvienu fondu naudas saņēmēju mēs runājam vienā valodā, ir vienota normu un metodikas interpretācija. Mēs esam arī analizējuši atsevišķus parametrus un redzam, ka lēmumu pieņemšanas process projektu atlasē ir būtiski ātrāks. Ātrāk notiek maksājumi, par ko iepriekšējā periodā bija ļoti liela kritika. Vienotā pieeja nodrošina arī augstāku kvalitāti sūdzību izskatīšanā," stāstīja Eberhards.

Tajā pašā laikā, lai varētu veikt salīdzinājumu ar ES fondu administrēšanu iepriekšējā periodā, ir jāsagaida šī perioda beigas. "Tomēr sākotnējie secinājumi ļauj apgalvot, ka esam ātrāki, mēs runājam vienā valodā, un tas ļauj cerēt arī uz labākiem rezultātiem turpmāk," piebilda FM eksperts.

Viņš arī norādīja uz riskiem, kas saistīti ar CFLA. "Riski ir saistīti ar to, ka atsevišķiem finansējuma saņēmējiem gribētos redzēt labāku atgriezenisko saiti, tiešus kontaktus, jo viens no jaunievedumiem ir informācijas aprite elektroniskā formā. Tas ļauj visu darīt ātrāk un efektīvāk, bet rada arī augšanas grūtības - ir jāatrod veids, kā labāk komunicēt ar finansējuma saņēmējiem. Ir visi priekšnoteikumi, lai rezultāts kļūtu arvien labāks," sacīja Eberhards.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!