AS "Pasažieru vilciens" (PV) jaunu elektrovilcienu iegādei naudu no valsts budžeta nevajadzēs, taču būs statistiska ietekme uz budžeta bilanci, uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.
Pagājušajā nedēļā valdībā bija plānots skatīt informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību elektrovilcienu iegādes projektā, taču jautājums tika par nedēļu atlikts. Attiecīgajā ziņojumā secināts, ka nav iespējams izdabūt PV ārā no vispārējā valdības sektora statistikas izpratnē, lai tādējādi elektrovilcienu projektam nebūtu ietekmes uz valsts budžeta bilanci.
"Tas bija pamata scenārijs, ar kuru mēs diezgan ilgi un nopietni strādājām. (..) Viens no potenciālajiem risinājumiem bija, ka infrastruktūras maksājumus no valsts budžeta, kas mums veido aptuveni divas trešdaļas no visa apgrozījuma, tiktu piešķirts pa taisno AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) kā infrastruktūras pārvaldītājam, nevis caur pasūtītāju Autotransporta direkciju un PV Teorētiski to varētu izdarīt. Tas savukārt nozīmētu, ka publiskā nauda, kas patlaban tiek ierēķināta PV, parādās LDz, kurš nav valsts vispārējā dienesta klasifikatorā. Parādoties šai publiskajai naudā pietiekami lielā apmērā LDz un ņemot vērā LDz investīciju plānus, tai skaitā elektrifikāciju, pastāv ļoti risks, ka šajā vispārējā valdības dienesta klasifikatorā iekļūtu pats LDz," klāstīja Lubāns.
Pēc viņa teiktā, ja šis risks realizējas, tad faktiski LDz kā vispārējā valdības dienesta subjekta ietekme uz budžeta deficītu būtu daudzkārt lielāka nekā tā, kas patlaban paredzēta no PV. Labāk rēķināties ar mazu problēmu nekā potenciāli daudz, daudz lielāku.
"Tā ir Eiropas statistiskā metode, kādā tiek uzskaitītas valsts, nosacīti, saistības un šo saistību ietekme uz valsts budžetu. Ja mēs šajā klasifikatorā esam, tad ietekme no mūsu darbības veidojās tieši tāda pati, kāda no jebkuras valsts iestādes - ministrijas, administrācijas, inspekcijas. Tā starpība ir tāda, ka ministrija, inspekcija un administrācija savu finansējumu var saņemt tikai un vienīgi no valsts budžeta, respektīvi, viņu ietekme uz valsts budžeta deficītu vienlaikus ir valsts budžeta faktiski izdevumi. Savukārt mums kā biznesa uzņēmumam šī ietekme uz valsts budžeta deficītu ir, bet ietekme uz budžeta izdevumu pozīcijām nav. Elektrovilcienu iegādei mums ir plānoti aizņemtie līdzekļi, aizņemties Eiropas institucionālajās bankās. un tas nenozīmē budžeta izdevumus. Ja ministrija grib iztērēt divus eiro, tai jādabū šī nauda no budžeta, mūsu gadījumā šo naudu no budžeta nevajag," uzsvēra uzņēmuma vadītājs.
Viņš norādīja, ka patlaban tiek piedāvāts īstenot iepirkumu ar ietekmi uz valsts budžeta deficītu, taču attiecīgā ietekme ir sadalīta pa vairākiem gadiem.
"Tālāk mēs nonācām pie secinājuma, ka jāveic iepirkums ar ietekmi uz budžeta deficītu. To saprot arī FM. Šogad 11. aprīlī, kad Ministru kabinetā tika lemts par [Latvijas] Stabilitātes programmu, tad arī tika lemts par šo ietekmi un protokollēmumā parādījās ieraksts, ka jāpieņem zināšanai, ka PV elektrovilcienu iepirkuma turpināšana var nozīmēt ietekmi uz budžeta deficītu. Tur ietekme bija definēta kā 19,5 miljoni eiro 2019.gadā un pie 60 miljoniem, ja nemaldos, 2020. gadā. (..) Mēs, protams, saprotam, ka darbojamies kopējā vidē un valstī ir dažādās citas vajadzības. Nonācām pie sarunu galda ar FM, parādījās bažas par iespējamās nodokļu reformas ietekmi nākotnē, parādījās bažas par veselības nozares finansējumu, un bija aicinājums, vai nav iespējams šo fiskālo ietekmi mazināt vismaz pirmajos gados. Mēs to izprotot, nonācām pie zināma kompromisa. Sākotnēji 2019. un 2020. gadā mums bija plānots saņemt visus 32 vilcienus, kas būtu arī lētāk - jo īsāks ir laiks, kurā apritē būtu divu veidu vilcieni, jo tas būtu lētāk. Tomēr mēs pārskatījām vilcienu iegādes grafiku un vienojāmies ar FM, ka 2019. un 2020. gada vilcienu iegāde un ietekme būs mazāka, taču tā pieplusojas nākamajiem trim gadiem - 2021., 2022. un 2023. gadam," klāstīja Lubāns.
Pēc viņa teiktā, FM akceptēja šādu risinājumu, savukārt PV saglabāja iespēju iegādāties vilcienus līdz divām "sarkanajām līnijām".
"Pirmā sarkanā līnija ir 2020. gada beigas-2021. gada sākums, kad atbilstoši sabiedriskā transporta koncepcijai, ko Autotransporta direkcija prezentējusi, ir pilnīga jauna sabiedriskā transporta sistēma. Tajā PV nāk iekšā ar intervāla grafiku un intensīvāku kustību, kam mums ir nepieciešams lielāks vilcienu skaits. Otra sarkanā līnijā ir 2023. gada beigas, jo 2024. gadā - līdz ar, es ceru, sekmīgi realizētu dzelzceļa elektrifikācijas projektu - Aizkraukles līnijā mums ir vajadzīgi vilcieni ar 25 kilovoltu maiņstrāvas spriegumu. Neviens no vecajiem vilcieniem 2024. gadā tur braukt nevarēs. Iegādes grafiks patlaban ir pielāgots šīm sarkanajām līnijām," pauda kompānijas vadītājs.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka jauno vilcienu iegāde nākotnē samazinātu valsts budžeta dotāciju sabiedriskā transporta sistēmai. "Viss šis iepirkums ir hierarhiski balstīts uz biznesa stratēģiju, kurā mēs saprotam, ko mēs varam piedāvāt pasažieriem un ko pasažieri grib no mums. Uz to tālāk ir balstīts biznesa plāns, kurā jau precīzi ir aprēķināts iespējamais pasažieru skaita pieaugums, kur ir ļoti liels potenciāls, aprēķināta jauno vilcienu amortizācija, kā arī biznesa plānā ir aprēķināts, kāda būs nepieciešamā dotācija no valsts. Kopumā, sākot no 2021. gada, kad stāsies spēkā jaunā sistēma, ja skatāmies kopā uz dotācijām sabiedriskā transporta sistēmā, tās būs nepieciešamas mazāk nekā šobrīd, nekā pie situācijas, ja mēs turpinām ekspluatēt vecos vilcienus. Tad PV varētu pārņemt daļu pasažieru no autobusiem, jo vilciens kā masu pārvietošanās līdzeklis ir efektīvāks un lētāks. Attiecīgi dotāciju summa, kas nepieciešama visai sistēmai, mazināsies," skaidroja Lubāns.
Atbilstoši PV stratēģijai pārvadāto pasažieru skaits pieaugs līdz 25,7 miljoniem gadā triju gadu periodā pēc jauno vilcienu parādīšanās. Tas, salīdzinot ar pašreizējiem 18 miljoniem pasažieru gadā, ir pieaugums par aptuveni 30%.
"Skaitliski tas šķiet daudz, bet ekspertu un mūsu konsultanta vērtējumā tā vēl ir piesardzīga prognoze. Mums ir piemērs Igaunijā, arī aplūkojot līdzīgas aglomerācijas Eiropā, pie efektīvi organizētas vilcienu satiksmes ir aptuveni zināms, cik daudz pasažieru pārvietojas ar vilcienu. Mūsu gadījumā potenciāls ir daudz, daudz lielāks nekā šie 30%. Tāpat mums stimulu dod tas, ka - atšķirībā no citām pilsētām - Rīgā nav ātrgaitas tramvaja, kurš iet un nestājas pie krustojumiem, nav metro. Faktiski PV ar savām pieturvietām pusotra vai divu kilometru attālumā visos virzienos pilda Rīgas ātrgaitas tramvaja funkciju," piebilda PV valdes priekšsēdētājs.
Precīzu plānotais vilcienu piegādes grafiks patlaban gan netiek nosaukts. "Šīs piegādes es tagad precīzi nenosaukšu, jo tas ir saistīts ar iepirkuma otrās kārtas procedūru un pretendenti pēc otrās kārtas izsludināšanas uzzinās precīzi grafiku, kurā mēs plānojam saņemt vilcienus. Kopumā ietekme uz budžeta bilanci neveidojas no tā, kā mēs samaksājam avansā naudu, ietekme veidojas tajā brīdī, kad mums parādās aktīvs - kad mēs nododam ekspluatācijā depo, kad mums parādās vilciens. Tas ir aktīvu palielinājums, tā nav nauda plūsma. Ja saskaita kopā ietekmi uz budžeta deficītu, tā ir mazāka nekā pats projekts.Tas nozīmē, ka mēs patlaban pasākam, kāds ir mūsu plānotais aktīvu pieaugums konkrētos gados. Vienlaikus tālākos gados iespaids ietekmē uz budžeta deficītu - tikai nu jau ar pretēju zīmi - ir arī no tā, ka mums vecie vilcieni iziet no ierindas," klāstīja Lubāns.
Visi pieci pretendenti iepirkumā joprojām uztur spēkā savu piedāvājumu, taču kavēties vairāk PV nedrīkst. "Ņemot vērā iepirkuma otrās kārtas procedūras laikietilpīgumu saistībā ar inženierdarbu, projektu izstrādi, testiem un sertifikāciju, ja mēs šobrīd neturpinām iepirkumu un nākamā gada pašā sākumā mums nav līguma, tad līdz 2020.gada beigām fiziski nav iespējams nopirkt. Vilcinu būve no nulles prasa gadus. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad galvenais kritērijs iepirkumā bija cena, tagad vērtēšanas kritērijs būs cits. Tas būs vidējās svērtās visu vilcienu izmaksas visā dzīves ciklā uz vienu sēdvietu. Vilcienu iegādes cena veido tikai 30-50% no tā, cik vilciens maksā izmaksā visā dzīves ciklā. Tas ir objektīvais rādītājs, ko mēs varam salīdzināt," pauda uzņēmuma vadītājs.
Kā ziņots, valdībā pagājušajā nedēļā bija plānots skatīt informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību elektrovilcienu iegādes projektā, taču jautājums tika par nedēļu atlikts Valdības sēdes protokollēmuma projekts paredzēja pieņemt zināšanai, ka PV plānotā iepirkuma negatīvā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2019. gadā indikatīvi ir 5,7 miljoni eiro, 2020. gadā - 25,6 miljoni eiro, 2021. gadā - 44,7 miljoni eiro, 2022. gadā - 50,4 miljoni eiro un 2023. gadā - 38,8 miljoni eiro.
Tāpat paredzēts FM ņemt vērā minēto fiskālo ietekmi, izstrādājot fiskālās prognozes likumprojektam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam".
PV izsludinājis konkursu par 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ar 400-450 sēdvietām piegādi. Tostarp paredzēts, ka iepirkuma konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā piepilsētas pasažieru elektrovilcieni, kā arī piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamais aprīkojums un jāveic personāla apmācība par piegādāto piepilsētas pasažieru elektrovilcienu ekspluatāciju un uzturēšanu.
Pieteikumu konkursā par jaunajiem elektrovilcieniem iesniedza pieci pretendenti - Spānijas uzņēmums "Patentes Talgo S.L" ("Talgo"), Šveices uzņēmuma "Stadler" Polijas meitasuzņēmums "Stadler Polska Sp. z o.o." ("Stadler"), "Siemens AG" un "Sinara Group" Krievijas kopuzņēmums "Uraļskije lokomotivi", Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A." (CAF) un Čehijas uzņēmums "Škoda vagonka a.s.". Visi pieci pretendenti kvalificējušies konkursa otrajai kārtai, taču tā vēl nav izsludināta.
