Komentējot Eiropadomes pieņemto klimata un enerģētikas satvaru 2030.gadam, Ulme norādīja, ka ar panākto vienošanos nebūs pietiekami, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) un globālā līmenī pausto apņemšanos - noturēt klimata pārmaiņas divu grādu robežas.
"Eiropas līderu panāktā vienošanās kārtējo reizi liek piesārņotāju un fosilās enerģētikas lobija intereses augstāk par sabiedrības un nākamo paaudžu interesēm," pauda Ulme.
Biedrība ir šokēta par ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska izteikumiem nedēļā pirms lēmuma pieņemšanas Eiropadomē - par viņa brīdinājumiem, ka Latvijā iestāsies akmens laikmets. "Domājam, ka šī alu laikmeta mentalitātes izpausme brīdī, kad Latvija gatavojas pārņemt ES Prezidentūru, ir nopietni diskreditējusi Latviju un atstājusi nopietnu ietekmi uz iespējām turpmāk tikt ņemtiem vērā starptautiskajā klimata sarunu procesā," pauda Ulme.
Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi 24.oktobra naktī Briselē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Eiropadomes sanāksmē vienojušies par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030.gadam.
Valstu līderi vienojušies, ka dalībvalstīm ar zemāku IKP apjomu uz vienu iedzīvotāju būs mazāks SEG emisiju samazināšanas mērķis. Lai gan kopējais mērķis visām ES dalībvalstīm paliek tas pats - līdz 2030.gadam emisijas samazināt par 43% salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem, neoficiāli aprēķini liecina, ka uz Latviju varētu attiekties 10% emisiju samazinājums.
Tā saucamajā ETS sektorā jeb lielo enerģētikas uzņēmumu nozarē valstīm paredzami trīs atbalsta mehānismi. No ETS tirdzniecības ieņēmumiem tiks izveidots 2% fonds valstīm, kurām IKP ir zemāks par 60% gadā uz vienu iedzīvotāju. Finansējums tiks sadalīts starp valstīm, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizētu enerģijas sistēmas. Finansējuma sadalē tiks iesaistītas dalībvalstu nacionālās bankas. Šajā kategorijā ietilpst arī Latvija.
No visu ES dalībvalstu kopējiem ienākumiem, kas veidosies, pārdodot emisiju kvotas (tiesības piesārņot dabu), 10% no naudas tiks sadalīta starp valstīm, kuru IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90% no Eiropas vidējā. Arī šis attieksies uz Latviju. Paredzēts arī turpināt piešķirt bezmaksas kvotas lielajiem energopatēriņa uzņēmumiem. Pagaidām gan nav zināms, kāds būs šo kvotu apjoms.
Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kur mērķis ir noteikts 27%, valstis vienojušās, ka katra dalībvalsts varēs pati izvēlēties apjomus. Tāpat arī energoefektivitātes jomā, lai arī kopējais mērķis ir 27%, dalībvalstis varēs noteikt pašas savu mērķi.
Nospraužot starpsavienojumu mērķus, dokumentā vairākās vietās ir izceltas Baltijas valstis, paredzot, ka to elektroenerģija un gāzes savienojumi tiks saslēgti sinhronā tīklā ar pārējo ES, tādējādi nodrošinot to neatkarību no Krievijas un izbeidzot to izolētību no ES elektroenerģijas un dabasgāzes tīkliem.
