Naftas cauruļvadu uz Ventspili uzbūvēja 1968.gadā, lai naftu no Krievijas nogādātu Rietumos. 1994. gadā Latvijas un Krievijas valdības dibināja kompāniju "LatRosTrans", kas pārņēma naftas transportēšanu. Taču 2002. gadā Krievija pārtrauca naftas pumpēšanu uz Ventspili.

2010.gadā "LatRosTrans" sāka cauruļvadā palikušo naftu sūknēt ārā, izsaucot baltkrievu pretenziju tiesā. Baltkrievijas uzņēmums "PolockTransneft Družba" uzskata, ka caurulē palikusī nafta pieder Baltkrievijas uzņēmumam. Kamēr puses skaidro īpašumtiesības tiesā, "LatRosTrans" cauruļvadu iztukšojis un naftu pārdevis.

"LatRosTrans" padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups skaidro, ka nafta, tāpat kā citi Latvijas teritorijā esoši Padomju Savienības uzņēmumu aktīvi bija Latvijas valsts īpašums. Gan nafta, gan infrastruktūra tagad pienākoties "LatRosTrans".

"Bet ja jūs sākat to mainīt, tad jūs atverat Pandoras lādi. Vai jūs teiksiet, ka kuģi, kas bija Rīgas ostā 90.gadu sākumā, nepieder Latvijai? Vai jūs to pašu teiksiet par citiem biznesiem, piemēram, gāzi? Ārvalstu investori tad prasīs – paga, ko es te pērku? Vai tas patiešām pieder jums?" tā Kirkups komentē baltkrievu mēģinājumu iegūt īpašumtiesības uz naftu.

Baltkrievi jau septiņus gadus mēģina tiesā pierādīt, ka gadījums ar naftu ir citāds. Divas Latvijas tiesu instances bija atzinušas, ka nafta cauruļvadā Polocka-Ventspils nav Baltkrievijas kompānijas īpašums. Taču sekoja visai negaidīts Augstākās tiesas lēmums. Tā sprieda, ka divas iepriekšējās tiesu instances nav pietiekoši adekvāti novērtējušas divus 90.gadu sākumā parakstītus dokumentus. No tiem izriet, ka Baltkrievijas kompānijai ir tiesības pretendēt uz šo naftu.

Lai tas notiktu, šie dokumenti jāatzīst par starpvaldību līgumiem. "LatRosTrans" uzskata, ka 1992. gada 17. jūnija protokols un 18.jūnija akts ir likvidētā padomju uzņēmuma iekšējie dokumenti, nevis starpvaldību līgumi.

Šāda nostāja ir arī Latvijas Ārlietu ministrijai. 2013.gadā Latvija un Baltkrievija veikušas abpusējo līgumu inventarizāciju, un neviens no šiem dokumentiem sarakstā nefigurē. "Abu pušu Ārlietu ministrijas, sastādot protokolu par spēkā esošiem un noslēgtiem starpvaldību līgumiem, nekonstatēja, ka šie 1992.gadā noslēgtie līgumi būtu starpvaldību līgumi," saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Pēc pāris nedēļām Baltkrievijas uzņēmums "Družba" un "LatRosTrans" atkal tiksies tiesā – Augstākā tiesa likusi lietu iztiesāt vēlreiz. Baltkrievi pagaidām izvēlas ar presi nerunāt. Taču "LatRosTrans" informējusi Nacionālās drošības padomi Valsts prezidenta paspārnē un citas iestādes par risku Latvijai pazaudēt kontroli pār naftas cauruļvadu.

Izsūknētā nafta ir 50 miljonus eiro vērta. Ja tiesas atzīs to par Baltkrievijas kompānijas īpašumu, "LatRosTrans" nebūs tādas naudas, lai segtu zaudējumus. Tas novedīs pie kompānijas maksātnespējas.

Rīgas pils problēmu izklāstījusi Nacionālās drošības padomes locekļiem, Ģenerālprokuroram un izlūkošanas iestādes – Satversmes aizsardzības biroja - direktoram. Jautājumu plānots skatīt kādā no nākamajām sēdēm.

Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka Latvijas tranzītbiznesa uzņēmumi nonākuši piedāvājumā Austrumvalstīs , kas, iespējams, līdz ar kravu īpašnieku piesaistīšanu Latvijas ostām var nozīmēt kravu apjomu kāpumu un pat to, ka caur sauso Polockas–Ventspils "trubu" atkal plūdīs nafta. Šāda alternatīva kravu kritumā ir reālāks ielāps nekā vilcieni no Ķīnas, bet brūkošo tiltu starp Austrumiem un Rietumiem patiesi salabot var, tikai raugoties daudz plašāk, globālāk un ambiciozāk.