Viņš stāstīja, ka patlaban no Viļņas uz Rīgu un atpakaļ nav iespējams aizbraukt ar vilcienu, bet, ja šāda iespēja pastāvētu, tad ceļš ilgtu piecas stundas, un biļetes cena būtu augstāka, nekā, piemēram, braucot ar autobusu.
"Patlaban no Viļņas uz Rīgu iespējams aizbraukt ar autobusu, kas ir lētāk, un arī brauciens ir īsāks," piebilda eksperts.
Kā vēl vienu iemeslu tam, ka pasažieriem starp Viļņu un Rīgu netiek nodrošināti dzelzceļa pārvadājumi, Kubilis minēja arī mazos Baltijas valstu apmērus un vājo pieprasījumu pēc dzelzceļa pārvadājumiem.
"Ja arī būtu piedāvājums, reisus nevarētu piepildīt ceļa garuma un braukšanas ilguma dēļ," atzina eksperts un piebilda, ka tehniski būtu iespējams nodrošināt vilcienu no Viļņas uz Rīgu un atpakaļ.
Kubilis uzskata, ka problēmu risinātu ceļā pavadītā laika samazināšana. Pēc "Lietuvas Dzelzceļa" datiem, "Rail Baltica" projekts samazinātu ceļa ilgumu par aptuveni divām stundām, kas varētu piesaistīt pasažierus.
Tajā pašā laikā Kubilis atzina, ka "Rail Baltica" projektā pasažieru pārvadājumi būtu ekonomiski pamatoti, ja tiktu nodrošināts publisks finansējums jaunu pasažieru vilcienu iegādei, kas ir ļoti dārgi.
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.