"Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadība ir pārliecināta, ka Eiropas platuma sliežu "Rail Baltica" projekts, kura realizācijā būs nepieciešami simtiem miljonu eiro, LDz projektus nebremzēs, tomēr diskusijas varētu būt "no valsts līdzfinansējuma puses", norāda uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš.
Kā skaidro jaunais uzņēmuma vadītājs, "Rail Baltica" ir iezīmēta konkrēta Eiropas Savienības nauda. "Tātad tas nenozīmē, ka, ja "Rail Baltica" būs finansējums, tā nebūs LDz nozīmīgiem attīstības projektiem. Piemēram, elektrifikācijas projektam. Tās ir divas nesaistītas lietas un projekti. Ja skatāmies no valsts budžeta viedokļa jeb no valsts līdzfinansējuma puses, tad tas ir diskusijas avots," skaidro amatpersona.
Tā arī esot valsts izšķiršanās par infrastruktūras dotēšanu. "Neviens neticēs tam, ka Vācija, Francija, Itālija vienkārši labprātīgi, bez kāda ekonomiska aprēķina no sava budžeta dotē uzņēmumu infrastruktūru. Pavisam noteikti ir aprēķins, ka tautsaimniecībai tas ir izdevīgāk. Pašreizējai valdībai vismaz mērķis ir šāda veida stratēģiska pieeja. Jebkurā gadījumā es nesaliktu LDz un "Rail Baltica" projektus vienā katlā iekšā," norāda uzņēmuma vadītājs.
Runa neesot par to, ka nauda tiek piešķirta bez ekonomiskā pamata. Ieguldot naudu "Rail Baltica", esot jābūt ekonomiskam pamatam. Realizējot šo projektu, tautsaimniecība augšot un valsts budžets tikai iegūs - būs vairāk ieņēmumu. Kā skaidro Bērziņš, arī LDz infrastruktūrā ieguldot, tautsaimniecībai būs papildu ieņēmumi. Infrastruktūra ir nepieciešama pārvadājumiem - kā kravu, tā pasažieru. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem abu projektu sinerģija noteikti būšot Centrālās dzelzceļa stacijas pārveidē, kopā attīstot vienotu pasažieru infrastruktūras mezglu. Centrālajai stacijai "Rail Baltica" projekta laikā jābūt pabeigtai līdz 2020. gadam.
Kravu pārvadājumiem savukārt jāveido loģistikas centrs, kas būs krustpunkts divu dažādu platumu sliedēm. Tā ir iespēja kravu plūsmu palielināt. "Tas nav drauds esošajām līnijām, tas var tikai papildināt kopējo kravu plūsmu," secina uzņēmuma vadītājs.
Kā ziņots, Bērziņš amatā apstiprināts februāra beigās.
Pērn 10. jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
