Mārupes novada dome plāno ieguldīt milzu līdzekļus ''Rail Baltica" ceļā esošajās tukšajās pļavās, kuru īpašnieki, iespējams, krāpušies ar nodokļu nomaksu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Šonedēļ noslēdzās plašā sabiedriskā apspriešana plānotajam ,,Rail Baltica" projektam, kur viena moderna dzelzceļa līnija savienos trīs Baltijas valstis. Asi iebildumi pret ,,Rail Baltica" atzaru uz lidostu bija Mārupes novada iedzīvotājiem.
Plānots, ka no šosejas A5 netālu no Mārupes un Olaines novada teritoriju robežas dzelzceļa līnijas ,,Rail Baltica" atzars pagriezīsies virzienā uz lidostu. Šajā vietā nav blīvas apbūves. Taču Mārupes novada domes izstrādātais teritorijas plānojums nākotnē šeit neparedz dzelzceļu, bet gan industriālās būves un savrupmājas, vēsta raidījums.
Platības ziņā vieni no lielākajiem zemes īpašniekiem, kurus skartu ,,Rail Baltica" izbūve, ir Poišu ģimene. Aināram Poišam pieder vairāk nekā piecu hektāru plaša pļava. Viņš ir Mārupes mēra Mārtiņa Bojāra (LZS) bijušais biznesa partneris.
Uz Poiša zemes pagaidām nekas nenotiek, taču pašvaldības teritorijas plānojumā šeit paredzēta apbūve. Pašvaldība ir daudz darījusi, lai par saviem līdzekļiem audzētu šī ciemata vērtību - tā jau ieguldījusi naudu tukšās pļavās, norāda raidījums. Novadā uzsākts vērienīgs ūdenssaimniecības projekts. Par pašvaldības un Eiropas finansējumu būvētā ūdenssaimniecības sistēma apkārtnes zemes vērtību paaugstinātu. Arī pircējus atrast būtu vieglāk. Vienīgi traucē ,,Rail Baltica" ieceres, secina "de facto".
,,Ūdenssaimniecības projekts ir vairākās kārtās. No Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ir realizēts pirmais ūdenssaimniecības projekts Mārupē, kurā konkrēti ir ieguldīti 11,1 miljoni eiro. Pamatā bija savienojums ar Jaunmārupi, bet tas rada visam Vētras ciemam nākotnē, kas jau būtu cita projekta kārta, pieslēgties šai ūdenssaimniecības infrastruktūrai," raidījumam pastāstījusi Mārupes novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere.
Kā norāda raidījums - zemes īpašnieki, kuriem pašvaldība izdabā, paši, iespējams, krāpušies ar nodokļu nomaksu. Līdz šim Poišu ģimenei izdevās atrast pircējus tikai diviem zemes gabaliem. Tiesa, atšķirībā no citiem jaunienācējiem Vētras ciemā, šiem pircējiem 0,25 hektāru platība 2011. gadā izmaksāja vien trīs tūkstošus latu jeb nepilnus 4,5 tūkstošus eiro. Visticamāk, cena bija krietni augstāka, taču Poišu ģimene, iespējams, šādā veidā izvairījās no nodokļu nomaksas, norāda "de facto". Iespējamā krāpšanās ar nodokļiem varētu pamatīgi iedragāt jauno īpašnieku cerības uz viņiem tīkamu kompensācijas apmēru, ja dzelzceļš tomēr Vētras ciemu šķērsos.
Viena no zemes pircējām Snežana Krafta sākumā nevēlējusies raidījumam atklāt, par kādu summu zemi iegādājusies: ,,Negribās to tagad teikt tā... bija adekvāta cena kā šeit Mārupē." Taču pēc "de facto" nosauktās summas viņa atzinusies: ,,Visi zina, ka neviens nerāda to summu, lai visu to nodokļu summu nav jāmaksā". Arī otrs zemes pircējs Alvis Fjodorovs bijis izvairīgs: ,,Tai zemei toreiz... Labi, kāda starpība, līgumā ir cita ierakstīta. Par to mēs tāpat tagad nerunāsim, jo tāpat visi, saprotiet, kā pirka. Man jau, godīgi sakot, bija vienalga par to, kā uzrādīt, tāpēc, ka man tā nauda bija oficiāli, bet nu..."
Pārdodot zemi, jānomaksā kapitāla pieauguma nodoklis 15% apmērā. Uzrādot zemāku pārdošanas cenu, to izdodas apiet. Lai arī Krafta "de facto" apstiprinājusi, ka tieši ar Aināru Poišu sazinājusies pirkšanas - pārdošanas procesā, pats Poišs pilnībā noliedz, ka par to kaut ko zina. ,,Tēvam bija zeme un viņš ir realizējis divus gabalus. Es neko vairāk nezinu," raidījumam norādījis Poišs.
Tajā pašā laikā Poišs ir viens no tiem, kurš iestājas pret dzelzceļa līnijas izbūvi caur Vētras ciemu.
,,Kādas man var būt attiecības? Mēs padomju laikā strādājām kolhozā. Tagad viņš ir pašvaldības priekšnieks," paudis Poišs. Poišam un Bojāram līdz pat 2010.gadam piederēja kapitāldaļas ,,Sabiedrībā Mārupe".
Arī Bojārs noliedzis, ka aizstāvētu pļavas saimnieka intereses. ,,Nekāda biznesa tur nebija. Vienkārši es zinu Aināru kā Mārupes iedzīvotāju. Mantotās zemes viņam ir pie Vienības gatves, acīmredzot, viņam tur ir īpašumi, bet mēs, es iestājos arī par uzņēmējiem, kas tajā vietā ir. Ja viņi uzsākuši savu attīstību, lai viņiem ir šis turpinājums, lai viņi var ticēt pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, pašvaldībā esošiem dokumentiem," savu viedokli raidījumam paudis Bojārs.
Mārupes novada domes deputāti nolēma neatbalstīt piedāvāto ,,Rail Baltica" dzelzceļa atzaru caur Vētras ciemu. Taču esot gatavi izskatīt citus piedāvājumus. Viens no tiem - dzelzceļš turpinās gar A5 šoseju. Taču projekta attīstītāji norāda, ka tas būtu tuvāk Jaunmārupei, kur ir daudz blīvāka apbūve. Tas nozīmētu - šis piedāvājums skartu daudz lielāku iedzīvotāju skaitu.
Pilnsabiedrības ,,RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis raidījumā skaidrojis, kāpēc izvēlēts projekts caur Vētras ciemu: ,,Izvēles pamatā bija tas, ka šis te izvēlētais koridors atrodas 3 km no Mārupes un 2 km no Jaunmārupes. Tas iet cauri Vētras ciemam. Tas iet cauri 300 m neapbūvētam koridoram, kurā atrodas dažas savrupmājas. Šķērso lauksaimniecības zemes, mežus, zvēraudzētavu ar būrīšiem un pienāk lidostā."
Taču Mārupes domē radusi vairākus iebildumus plānotajam dzelzceļa atzaram. Piemēram, norādot, ka šāds piedāvājums novadam radītu sociālekonomiskos zaudējumus teju 311 miljonu eiro apmērā. Tāpat tiekot piesaukti aptaujas rezultāti, kur vairāk nekā 900 iedzīvotāju iebilduši ,,Rail Baltica" atzaram caur Vētras ciemu. Lai gan tieši tas skar tikai apmēram 40 zemju īpašniekus, kuru starpā ir gan pati pašvaldība, gan valsts, vēsta "de facto".
