Neskatoties uz Latvijas muitas nelikumīgo un absurdo rīcību, Kazahstānas uzņēmums BRIG pagaidām vēl nevērsīsies tiesā ar viena miljona eiro zaudējumu piedziņu, bet gaida no Latvijas institūcijām operatīvu rīcību, šodien preses konferencē paziņoja uzņēmuma juridiskais direktors Marats Dubajevs.
Viņš skaidroja, ka Latvijas muita, pārkāpjot savas pilnvaras un aizbildinoties ar nepilnībām produktu iepakojumā, jau kopš februāra nepamatoti aizturējusi divas Kazahstānas uzņēmuma BRIG alkohola tranzīta kravas aptuveni 250 000 eiro vērtībā ar tādiem "premium" klases oriģinālproduktiem kā "Jack Daniel's", "Finlandia", "Jagermeister" un citiem.
Uzņēmējs norādīja, ka viņam radies iespaids, ka muitai ir savi mērķi un kāds ir ieinteresēts šādā situācijas attīstībā. Tieši mājieni par kukuļa došanu neesot saņemti. Viņš arī nenoliedza, ka alkohola tirdzniecības bizness Kazahstānā ir visai ienesīgs un var gadīties, ka šādā iznākumā ir ieinteresēti konkurenti, kuri, iespējams, vērsušies muitā.
Uzņēmuma apgrozījums esot 100 miljoni ASV dolāru, skaidroja uzņēmējs. Ja Latvijas institūcijas operatīvi situāciju atrisināšot, viņš pieļāva, ka viens miljons zaudējumu netikšot pieprasīts - uzņēmums tos norakstīšot kā biznesa riska zaudējumus. Pretējā gadījumā uzņēmuma juristi vērsīšoties tiesā ar miljona eiro piedziņu no atbildīgās institūcijas par pilnvaru pārkāpšanu.
Viņš atzina, ka Rīgas osta uzņēmumam ir izdevīga un apmierinot arī loģistikas izcenojumi, taču, ja krava tikšot vēl ilgāk aizturēta vai tikšot konfiscēta, caur Latviju netikšot sūtīta vairs neviena krava. Līdzīgi varot rīkoties arī citi Kazahstānas uzņēmumi. Alternatīva, piemēram, esot Klaipēda. Uzņēmums muitas darbības dēļ neesot izpildījis saistības, kas grāvis tā reputāciju. Neesot izpildīts arī kāds valsts pasūtījums starptautiskam pasākumam, un atskaites pieprasījusi arī Kazahstānas Nacionālā banka.
Kompānijas aprēķini liecina, ka tai radītie zaudējumi var sasniegt vienu miljonu eiro. Ņemot vērā notikušo, BRIG apsver savu loģistiku no Latvijas pārcelt uz kaimiņvalstu ostām, Latviju atzīstot par tranzītam nedrošu valsti. Kompānija nodarbinot 250 cilvēkus. Latviju kā tranzīta koridoru uzņēmums izmanto jau 19 gadus, taču problēmas radušās pēdējā gada laikā, un šis jau ir otrs gadījums, kad nav saprotama muitas rīcība.
Dubajevs norāda, ka pretēji Latvijas augstāko amatpersonu mērķtiecīgajam darbam stiprināt Kazahstānas un Latvijas ekonomisko sadarbību realitātē uzņēmēji ir spiesti saskarties ar pavisam citiem, Latvijas muitai vien zināmiem noteikumiem.
Viņš uzsver, ka notikušais ar BRIG ir negatīvs precedents un signāls visiem komersantiem, kuri līdz šim Latviju uzskatīja par izdevīgu un biznesam draudzīgu tranzītvalsti, kas faktiski pārstāv visu Eiropas Savienību (ES), to savienojot ar Centrālāziju. "Pieņemu, arī citi importētāji apsvērs iespēju izvēlēties citu tranzīta un loģistikas shēmu, no tās izslēdzot Latviju," uzsvēra uzņēmējs.
Aizturot kravu, Rīgas brīvostas muitas punkts nepamatoti piemēroja Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) procedūras. Tās vērstas uz ES iekšējā tirgus aizsardzību (jo īpaši intelektuālā īpašuma aizsardzību) un ir piemērojamas tikai ES tirgū realizējamām precēm, bet nekādā gadījumā nav attiecināmas uz tranzīta precēm, par kurām nepastāv nekādas šaubas, ka tās nav paredzētas laišanai apgrozībā ES iekšējā tirgū. Tas ir atzīts Eiropas Kopienu tiesas praksē, kad līdzīga rakstura lietā bija iesaistītas kompānijas "Nokia" un "Philips", skaidroja uzņēmuma pārstāvis.
Kravu nepārprotami esot paredzēts realizēt Kazahstānas tirgū. Preces ir apzīmētas ar Kazahstānas akcīzes markām, uz etiķetēm ir marķējumi krievu un kazahu valodā, par tām Kazahstānā jau ir samaksāts akcīzes nodoklis aptuveni 20 000 eiro apmērā, kas preču realizāciju ES tirgū padara neiespējamu. Atbilstoši starptautiskajam partnerības un sadarbības līgumam starp ES un Kazahstānu darbojas brīvā tranzīta princips jeb zaļais koridors. Tātad Latvijas muita ir pilnvarota pārbaudīt preci, bet tā nav tiesīga pārbaudīt preču atbilstību ES prasībām.
Latvijas muita ir ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietvedību pēc vairākiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, tai skaitā par iespējamu muitas režīma piemērošanu kontrafaktām precēm. Pēc lietas ierosināšanas pati muita gan administratīvā pārkāpuma lietvedībā ar tālākiem soļiem, arī ekspertīzes nozīmēšanu, lai pārbaudītu, vai preces ir īstas, nesteidzas. Faktu, ka BRIG tranzītā esošās preces ir oriģināls, apstiprinājuši tādi preču zīmju pārstāvji kā "Jagermeister". BRIG to ir gatavs apliecināt arī neatkarīgā ekspertīzē, tomēr uzņēmumam šādas tiesības nav, skaidro Kazahstānas pārstāvis.
BRIG advokāts no zvērinātu advokātu biroja "Tark Grunte Sutkiene" Nauris Grigals skaidroja, ka Latvijas muitas iestāžu rīcība raisa neizpratni un ir nekonsekventa, līdz ar to līdz šim brīdim nav skaidrs iemesls, kāpēc krava ir aizturēta. Sākotnēji muita piemēroja regulas procedūras, tad uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību, pēc tam atkal atgriezās pie Regulā paredzēto procedūru piemērošanas. "Jebkurā gadījumā nekādas prasības par iespējamiem intelektuālo tiesību pārkāpumiem ne pret vienu personu nav celtas, līdz ar to pārbaudēm un galīgajam lēmumam par kravas atbrīvošanu bija jābūt pieņemtam, ilgākais, viena mēneša laikā. Tāds lēmums šobrīd nav pieņemts, un nav arī skaidrs, kāds šobrīd ir īstais kravas aizturēšanas pamats," skaidro advokāts.
BRIG krava ir aizturēta jau četrus mēnešus, turklāt muita, pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas, kopš aprīļa lietā nav veikusi nekādas procesuālās darbības.
Būtiski esot uzsvērt, ka citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā, Holandē, Beļģijā, Lielbritānijā un citur līdzīga situācija nav iespējama arī tāpēc, ka šo valstu muitas precīzi nodala savas pilnvaras attiecībā uz kravu, kas tiek sūtīta uz ES, un tranzītkravu.
Kā vēl viens absurds tika minēts Latvijā spēkā esošā kārtība, kas nekādā veidā neparedz tranzītpreču īpašnieka - šajā gadījumā kompānijas BRIG - iesaisti strīdā ar Latvijas muitu. Lai gan Latvijas muitas rīcībā ir pilna informācija par preču īpašuma tiesībām un to īpašnieku, muita četru mēnešu laikā ir tikai vienu reizi atsūtījusi formālu atbildi un arī vien pēc BRIG pieprasījumiem.
"Ir ārkārtīgi grūti aizsargāt tiesības uz īpašumu, kad likums nenodrošina nekādu statusu konkrētajā lietā. No Latvijas muitas rīcības šobrīd nav saprotams, kurām un vai vispār jebkādai personai ir tiesības iestāties šajā lietā. Tā vietā uz svešu īpašumu tiek īstenota lēmumu pieņemšana, kura pielīdzināma drūmākajos padomju gados populārajiem "aizmuguriskajiem" tiesas spriedumiem. Man gribētos ticēt, ka Latvija, būdama ES dalībvalsts, ir demokrātiska valsts, kas respektē cilvēku un uzņēmēju tiesības, tādēļ ceru, ka preces tomēr tiks atbrīvotas. Pašlaik gan nav skaidrs, kad un kā tas notiks un kurš segs BRIG radītos zaudējumus," piebilda Dubajevs.
Vērtējot Latvijas muitas rīcības motivāciju, uzņēmējs norāda, ka tā, visticamāk, ir klaja bezdarbība un nekompetence, kurai ir ļoti augsta cena. No vienas puses, Latvija lepojas un patiesi var tikt atzīta ar saviem sasniegumiem transporta un loģistikas jomā, jo īpaši uzteicot Latvijas sadarbību ar Kazahstānu. 2013.gada nogalē Kazahstāna bija lielākais Latvijas tirdzniecības partneris Centrālāzijā, bet no visiem kravu pārvadātājiem Kazahstāna ir trešais lielākais kravu pārvadātājs caur Latviju, kravu apjomam pērn sasniedzot 351 miljonu dolāru. Tomēr, no otras puses, šie panākumi, ņemot vērā atsevišķas Latvijas muitas iestāžu darbības, kurām ir augsta cena, tiek grauti, atstājot ietekmi arī uz Latvijas budžetu, jo tieši tranzīts veido 10% no Latvijas budžeta ieņēmumiem.
BRIG pārstāvis ir arī nosūtījis vēstules valsts augstākajām amatpersonām, aicinot iepazīties ar lietu un izvērtēt Latvijas muitas rīcību. Vēstules nosūtītas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), kā arī satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V). Uzņēmējs izteica apņemšanos arī personiski tikties ar valsts amatpersonām, lai risinātu izveidojušos situāciju.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka VID muitas struktūrvienības veic kontroles pasākumus saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Prasības muitas noteikumu piemērošanai ir noteiktas gan starptautiskajos, gan nacionālajos normatīvajos aktos - starptautiskajās konvencijās, starpvalstu līgumos, Eiropas Savienības (ES) regulās, Latvijas likumos un Ministru kabineta noteikumos.
Muita īstenojot kontroles pasākumus, lai aizsargātu ES un Latvijas fiskālās intereses, tajā skaitā nepieļautu kontrabandas preču, patērētājiem bīstamu preču vai viltotu preču ievešanu ES. VID Muitas pārvalde atbilstoši kompetencei nodrošina kontroles pasākumus, kas balstīti uz riska analīzes rezultātiem, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus.
"Latvijas muitas iestāžu veikto fizisko kontroļu intensitāte tranzīta kravām nepārsniedz 1% no tranzīta kravu apjoma. Veikto kontroļu īpatsvars nav lielāks kā citās ES dalībvalstīs un šādu kontroļu intensitāte nevar tikt uzskatīta par tranzīta biznesu bremzējošu faktoru," skaidroja Teice-Mamaja.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju bez viņa rakstiskas piekrišanas, piebilda Teice-Mamaja.