Foto: Publicitātes attēls
Par akciju sabiedrības "RB Rail AS" jauno padomes priekšsēdētāju ir iecelts Lietuvas pārstāvis Daiņus Budris, kurš šajā amatā nomaina Igaunijas pārstāvi Anti Mopelu, portāls "Delfi" uzzināja uzņēmumā.

"Manas vadības laikā 2016. gadā mūsu galvenie mērķi ir izveidot profesionālu uzņēmuma valdi, lai nodrošinātu veiksmīgu uzņēmuma darbību un "Rail Baltica" projekta īstenošanas kvalitatīvu un savlaicīgu koordinēšanu," skaidroja Budris.

"RB Rail AS" akcionāru līgums paredz, ka ik gadu rotācijas kārtībā padomi vada citas kopuzņēmuma dalībvalsts pārstāvis. 2016. gadā uzņēmuma prezidējošā valsts ir Lietuva.

Tāpat šomēnes "RB Rail AS" padomē ir notikušas arī citas izmaiņas: Latvijas pārstāvi Aivaru Strakšu ir nomainījis Edvīns Bērziņš. 2016. gadā padomes priekšsēdētāja vietnieki ir Edvīns Bērziņš un līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Anti Mopels.

Pārējie "RB Rail AS" padomes locekļi ir Kaspars Briškens no Latvijas, Indreks Oravs no Igaunijas un Vaidots Baļūns no Lietuvas.

Budris ir studējis ekonomiku un uzņēmējdarbības vadību. Viņš ir strādājis mazumtirdzniecības tīklā "Rimi Lietuva", kur ieņēma lielveikalu direktora amatu un bija atbildīgs par komerciālajām, finanšu un mārketinga aktivitātēm.

2008. gadā Budris uzsāka politisko karjeru, kļūstot par Lietuvas 10. Seima deputātu un uzņemoties arī Ekonomikas komisijas vadītāja pienākumus.

Pēc Seima sasaukuma mandāta termiņa beigām Budris pievienojās "Lietuvas Dzelzceļam".

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica II" pirmā kārtā saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 80% apmērā.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) Koordinācijas komiteja 10.jūlijā Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma "RB Rail" pieteiktajai "Rail Baltica II" pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica II" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.

Vienlaikus 85% līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam ""Rail Baltica" ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai".

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!